Fiziskās sagatavotības un ar veselību saistītās dzīves kvalitātes izmaiņas individuālu treniņu ietekmē.

Abstract

Darba nosaukums: Fiziskās sagatavotības un ar veselību saistītās dzīves kvalitātes izmaiņas individuālu treniņu ietekmē. Pētījuma mērķis: analizēt, kā regulāri individuālie treniņi sporta klubā, trenera vadībā ietekmē personas vispārējo fizisko sagatavotību un ar veselību saistītās dzīves kvalitātes novērtējumu. Pētījuma teorētiskais modelis: Pastāv virkne augstas ticamības pierādījumu par regulāru fizisko aktivitāšu labvēlīgu ietekmi uz cilvēka vispārējo fizisko un emocionālo stāvokli, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Savukārt, nepietiekama vai neesoša fiziskā aktivitāte, var veicināt un izraisīt dažādas hroniskas saslimšanas. Vairākos pētījumos pierādīts, ka regulāra fizisko aktivitāšu veikšana, palīdz mazināt ārējo un iekšējo faktoru negatīvo ietekmi uz indivīda garīgo veselību. Tēmas aktualitāti pastiprina COVID-19 pandēmijas ieviestie ierobežojumi, kad periodiski tiek stipri ierobežota vai pilnībā pārtraukta, sporta, fitnesa un cita veida fizisko aktivitāšu iestāžu darbība. Darba metodes: Šis ir kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Dalībnieki pētījuma sākumā un noslēgumā tika testēti pēc EIROFIT metodes, kā arī aizpildīja Zviedrijas ar veselību saistītās dzīves kvalitātes aptauju (The Swedish Health-Related Quality of Life Survey (SWED-QUAL)). Rezultāti: Pētījumu uzsāka 30 dalībnieki, no kuriem 17 dalībnieki veiksmīgi pabeidza pētījumu. Tika atrasta pozitīva sakarība starp treniņu skaitu un Hārvardas steptestu (r(16)=,586, p<0,05), treniņu skaitu un lēcienu stāvus no vietas (r(16)=,753, p<0,05) un treniņu skaitu un piecēlieniem no sēdus pozīcijas (r(16)=,553, p<0,05). Pastāv negatīva sakarība starp treniņu skaitu un atspoles skrējienu ((16)r=,629, p<0,05) - pieaugot treniņu skaitam, atspoles skrējiena rezultāti bija labāki. Tāpat tika konstatēta pozitīva sakarība starp treniņu skaitu un individuālo veselības stāvokļa novērtējumu (r(16)=0,42, p<0,1). Secinājumi: Pētījuma rezultāti liecina, ka respondentiem, kuru treniņu apmeklējuma skaits bija lielāks, tika novēroti labāki rezultāti EIROFIT testa rezultātos. Tātad, var secināt, ka apstiprinās darbā izvirzītās hipotēzes pirmais apgalvojums: apmeklējot individuālus treniņus trenera vadībā uzlabojas personas vispārējā fiziskā sagatavotība. Respondenti, kuriem treniņu apmeklējumu skaits bija lielāks, atzīmēja labāku vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējumu, kas ļauj secināt, ka apstiprinās arī otrs hipotēzes apgalvojums: individuāli treniņi trenera vadībā uzlabo indivīda dzīves kvalitātes novērtējumu. Šos pētījuma rezultātus ir iespējams praktiski pielietot, pamatojot, motivējot un, atgādinot kā indivīdiem, tā sabiedrībai, ka arī Covid-19 krīzes laikā ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes, jo tās sniedz pozitīvu ietekmi gan uz personas fizisko sagatavotību, gan dzīves kvalitāti kopumā.

Work title: Changes in physical condition and health-related quality of life as a result of individual training. Aim: to analyse how regular individual trainings in a sports club under the guidance of personal trainer affect a general physical condition and individual assessment of health related quality of life. Theoretical model: There is a series of very high-reliability evidence of the beneficial effects of regular physical activity on a person's general physical and emotional state that affects quality of life. In turn, insufficient or non-existent physical activity can contribute to and cause various chronic diseases. Several studies show that even light physical activity helps to reduce the negative impact of external and internal factors on an individual's mental health. This is currently very relevant due to the restrictions imposed by the COVID-19 pandemic, when the work of sports, fitness and other physical activity centres are under restriction or even closed. Methods: This is a quantitative cross-sectional study. At the beginning and end of the study participants were tested according to EIROFIT test method and on online they filled Swedish Health-Related Quality of Life Survey (SWED-QUAL) questionnaire. Results: The study was initiated by 30 participants, of whom 17 successfully completed the study. Positive correlation was found between the number of trainings and the Harvard step test (r (16) = .586, p <0.05), number of trainings and wide jump (r (16) = .753, p <0 05) and number of trainings and sit ups (r (16) = .553, p <0.05). There also can been found a negative correlation between number of trainings and shuttle run ((16) r = .629, p <0.05) - as the number of workouts increases, the results of the shuttle run would improve. A positive correlation was found between number of trainings and individual assessment of health status (r (16) = 0.42, p <0.1). Conclusions: Results of the study show that the more training sessions were attended, the better the EIROFIT test results were. So it can be stated that the first part of hypothesis is confirmed: attending individual trainings under the guidance of individual trainer improves a person's general physical condition. Respondents with a higher number of visited training sessions noted a better self-assessment of general health. This allows to conclude that the other part of the hypothesis also can be confirmed: individual trainings under the guidance of individual trainer improves the assessment of individual's quality of life. These research results can be applied in practice by substantiating, motivating, and reminding both individuals and society that physical activity is needed during the Covid-19 crisis, as it has a positive impact on both a person's physical condition and quality of life.