Nākotnes pilnvarojuma teorētiski tiesikie aspekti Latvijā

Abstract

Bakalaura darba nosaukums ir “Nākotnes pilnvarojuma tiesiskie aspekti Latvijā”. Šobrīd Latvijas tiesiskajā sistēmā pastāv divas tiesību sistēmas, ar kuru palīdzību fiziskai pilngadīgai un rīcībspējīgai personai var ierobežot rīcībspēju: ar tiesas nolēmumu vai nākotnes pilnvarojuma institūtu jeb nākotnes pilnvarojumu. Nākotnes pilnvarojums ir novitāte Latvijas tiesiskajā sistēmā, par šo tiesību institūtu nav pieejama tiesu prakse un prakse kā tāda. Pētot tā tiesisko dabu, jāatceras, ka līdz pat šim brīdim praksē nav realizējies apstāklis, kad nākotnes pilnvaras devējs pats nespēj saprast savas darbības nozīmi un nespēj vadīt savu darbību, un nākotnes pilnvaras ņēmējs būtu tiesīgs uzsākt pildīt pilnvarā dotos uzdevumus. Bakalaura darba mērķis ir, analizējot nākotnes pilnvarojuma tiesisko regulējumu, apzināt nākotnes pilnvarojuma iespējamās tiesiskā regulējuma problēmas un ieteikt to risinājumu. Darbā veiktais empīriskais pētījums norāda uz iespējamām kolīzijām nākotnes pilnvarojuma tiesiskā regulējuma darbības praksē, piemēram, pilnvaras ņēmējam normatīvo aktu tvērumā ir noteiktas sarežģītas formalitātes pilnvaras darbības uzsākšanas noformēšanai un publiskošanai trešajām personām; nav noteikts tiesiskais regulējums gadījumam, kā rīkoties, ja zvērināts notārs atsaka apliecināt pilnvaras devēja rīcībspējas pilnīgu atjaunošanos utt. Lai novērstu iespējamos “likuma robus”, autore iesaka veikt papildinājumus Ārstniecības un Notariāta likumā. Darbā secināts, ka Latvijas sabiedrībā nākotnes pilnvarojuma institūts nav guvis popularitāti un netiek plaši izmantots, lai gan tas piedāvā jaunu pašnoteikšanās veidu, caur kuru fiziska pilngadīga un rīcībspējīga persona pati brīvprātīgi un patstāvīgi var pilnvarot personu, kas varēs pārstāvēt tās tiesības un pienākumus pie nosacījuma, ja nākotnē, iespējams, iestātos tāds apstāklis, ka tā nespēs saprast savas darbības nozīmi un vadīt to jeb daļēja rīcībnespēja. Vienlaikus ar nākotnes pilnvarojuma institūta palīdzību var mazināt tiesu un administratīvo iestāžu darba noslodzi, ņemot vērā faktu, ka pieaug publiskā sektora izmaksas un pastāv risks, ka valsts pārstāvība varētu būt neefektīva. Tāpēc lielāka prioritāte būtu piešķirama nākotnes pilnvarojuma institūta izmantošanai, nevis valstī īstenotiem atbildes pārstāvības pasākumiem – personas rīcībspējas daļēja ierobežošana ar tiesas nolēmumu. Bakalaura darbā izmantotās literatūras saraksts sastāv no 60 avotiem latviešu, angļu un vācu valodā, tiesību aktiem, tiesu prakses materiāla; darbs sastāv no 74 lapaspusēm.

The name of bachelor’s paper is “Future Authorisation: practial aspects in Latvia”. At present, there are two legislative frameworks in the Latvian legal system, with the assistance of which a natural adult and legal person may have limited legal capacity: with a court ruling a continuing power of attorney institute or continuing power of attorney authority. The continuing power of attorney (or Future Authorisation) is a novelty in the Latvian legal system, there is no case law available for this law institute nor any practice as such. In studying its legal nature, it should be kept in mind that until now, the continuing power of attorney giver himself has not been able to understand the meaning of his activity and so is unable to manage his activities and continuing power of attorney taker would be entitled manage the tasks assigned to him. The aim of this paper is to identify potential regulatory challenges for continuing power of attorney by analyzing the legal framework for future mandates and to recommend their solution. Possible conflicts were found in the practice of the nature of the functioning of the legislative framework for future mandates, such as the scope of the legislative framework for the holder of the mandate sets out complex formalities for the presentation and disclosure of the powers to third parties; there is no legal framework for the case where a sworn notary refuses to certify the powers to third parties; full recovery of the capacity of the operator, etc. In order to avoid possible breaks of the law, the author recommends that supplements be made to the Law on Medical Treatment and Notarium. The paper concludes that, in Latvian society, the continuing power of attorney institute has not gained popularity and is not widely used, although it offers a new form of self-determination through which a natural adult and able to act can voluntarily and independently authorize a person who will be able to represent his rights and duties on condition that he or she would not be able to do so in the future. will understand the importance of their actions and drive it down, or partial incapacity. At the same time as the continuing power of attorney institute, the burden of judicial and administrative authorities can be reduced, considering that public costs are rising and there is a risk that national representation could be ineffective. Therefore, a greater priority should be given to the use of the continuing power of attorney institute, rather than to national response measures – a partial limitation of the capacity of a person by a court ruling. The list of literature used in the paper consists of 60 sources in Latvian, English and German, legislation, case-law material; work consists of 74 pages.