Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.043-048
Title: Types of Human Health
Other Titles: Cilvēka veselības veidi
Authors: Mazure, Līga
Rezekne Academy of Technologies, Latvia
Keywords: division criteria;health;human;types;cilvēka veselība;veselības veidi
Issue Date: 2020
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University
Citation: Socrates: Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls = Rīga Stradiņš University Faculty of Law Electronic Scientific Journal of Law. Rīga: RSU, 2020, Nr. 3 (18). 43.–48. lpp. https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.043-048
Series/Report no.: Socrates 2020, 3 (18)
Abstract: WHO has significantly contributed to the modern legal definition of human health by providing a definition of health. This definition of health acquired a binding nature, becoming the content of national rules and regulations. WHO’s definition of health indirectly covers the types of human health. Although this definition of health was appraised as an innovative view of the understanding of human health, still nowadays it does not correspond to the stage of development of society. Nowadays it is an expansion of the understanding of health as a nonmaterial good. A more detailed system of the types of human health can be created and legally recorded according to several division criteria.
PVO ir devusi būtisku ieguldījumu cilvēka veselības tiesiskā definējuma formulēšanā, dodot veselības skaidrojumu. PVO veselības definējumā netieši ir ietverti arī cilvēka veselības veidi. Šis veselības definējums ir ieguvis saistošo raksturu, kļūstot par valstu normatīvā regulējuma saturu. Lai arī šis veselības definējums savulaik bija vērtējams kā inovatīvs skatījums uz cilvēka veselības izpratni, tomēr tas vairs neatbilst mūsdienu sabiedrības attīstības pakāpei. Ir notikusi veselības kā nemantiskā labuma izpratnes paplašināšanās, tāpēc būtu jāizveido un tiesiski jānostiprina detalizētāka cilvēka veselības veidu sistēma pēc dažādiem dalījuma kritērijiem. Lai normatīvajā regulējumā varētu iestrādāt piedāvātās idejas, ir nepieciešams papildināt Ārstniecības likumu ar 31. pantu šādā redakcijā: “31. pants. (1) Pacients tiek uzskatīts par pilnīgi veselu līdz brīdim, kad tiek konstatēts viņa faktiskais veselības stāvoklis un tā turpmākā attīstība ir paredzama. (2) Pacienta atgriezeniskā veselība nozīmē, ka pastāv iespēja mazināt vai novērst veselības traucējumus; turpretim neatgriezeniskā veselība nozīmē, ka veselības stāvoklis ir nemainīgs vai tas pasliktinās. (3) Pacienta veselība var būt nemainīga vai augšupejoša, ja tā uzlabojas, vai lejupejoša, ja pasliktinās. (4) Pacientam pēc dzimšanas konstatētais veselības stāvoklis ir viņam sākotnēji piemītošā veselība. Pacients var uzlabot to, mazinot vai novēršot pēc dzimšanas konstatētos veselības traucējumus, kā arī atjaunot to, mazinot vai novēršot dzīves laikā iegūtos veselības traucējumus. (5) Ar pacienta iekšējo veselību saprot viņa ķermeniskās un garīgās spējas, turpretim ar ārējo veselību – spēju socializēties un gūt personīgo piepildījumu.”
DOI: https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.043-048
ISSN: 2256-0548
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:Socrates. 2020, 3 (18)

Files in This Item:
File SizeFormat 
Socrates-18_04_Mazure-Liiga_043-048.pdf181.88 kBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons