Surgical Versus Conservative Treatment for Anterior Cruciate Ligament Injury

Abstract

Diplomdarbs “Priekšējās krusteniskas saites konservatīvas un ķirurģiskas terapijas savstārpējas efektivitātes salīdzinājums” ir balstīts uz literatūras aprakstiem, un ir vērsts uz labākas ārstēšanas metodes atradni saites bojājuma gadījumā. Ārstēšanas metodes tika savstarpēji salīdzinātas pēc dažādiem parametriem. Proti, post-operatīva ceļa locītavas stabilitāte, funkcionāls iznākums, osteoartrīta attīstība, atgriešanas sportā un vispārējie simptomi. Priekšējās krusteniskas saites plīsums ir nopietna trauma, kura ir raksturīga jauniem un sportiski aktīviem pacientiem, kas savukārt var novest pie hroniskas ceļu locītavas nestabilitātes, post-traumatiska osteoartrīta, dzīves kvalitātes samazināšanas, kā arī kustību ierobežošanas. Priekšējās krusteniskas saites bojājumi ilgstoši ierobežo sportistu treņiņus, savukārt pārējus padara ilgstoši darba nespējīgus. Ir zināms, kā fiziski aktīvi pacienti izvēlās ķirurģiskas ārstēšanas metodes. Izvērtējot iegūto informāciju tika noskaidrot, ka ķirurģiskas metodes nodrošina labāku ceļa locītavas stabilitati, salīdzinot ar konservatīvo terapiju. Šajā literatūras aprakstoša pētījumā, tika izvērtēti 18 pētījumi par ceļu locītavu stabilitāti un 16 no tiem atklājuši izteiktas statistiskas atšķirības ķirurģskas metodes izvēles gadījumā. Tikai divos pētījomos netika novērotas atšķirības. Pēc šo pētījumu datiem, konservatīva ārstēšana var nodrošināt līdzīgus funkcionālus iznākumus kā operatīvas metodes pēc Knee Injury and Osteoarthritis Outcomes score (KOOS), International Knee Documentation Committee score (IKDC) un Lysholm score. Salīdzinājot iespējamība ātrākai atgriešanai pie sporta nodarbībām, operatīvai rekonstrukcijas ir novērota priekšroka tikai piecos pētījumos no 13, kuri savukārt tika iekļauti diplomdarbā. Viens pētījums atdevis priekšroku konservatīvai terapijai jautājumā par ātrāko rekonvalescenci un atgrišanos sportā. Tomēr septiņos pētījumos atšķirība starp divām ārstēsanas metodēm jautājumā par ātrāko atgrišanos sporta netika atrasta. Osteoartrīta attīstības tika pētīta abās grupās, kas savukārt tika aprastīts 15 pētījumos. Pie tam, no tiem divos pētījumos tika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība, ka operatīvas terapijas rezultātā osteoartrīts ir mazāk novērots piecu gadu laika periodā kā arī 17-20 gadu periodā. Divos pētījumos tika novērots, ka osteoartrīta attīstības risks ir mazāk pēc konservatīvas terapijas. Tomēr 11 pētījumos atšķirība starp divām terapijas metodēm jautājumā par osteoartrīta attīstības risku netika novērota. Diplomsdarbs ir balstīts uz jaunākiem pētījumiem par abām terapijas metodēm. Kaut gan jau ilgstoši tika uzskatīts, ka operatīvai rekonstrukcijas metodei ir labāki iznākumi, tomēr pēdējie literatūras dati to pilnība neapstiprina. Pēc jauno pētījumu rezultātiem tika secināts, ka konservatīva terapijas metode ir salīdzināma efektivitātes ziņā ar operatīvo. Pilnīgai pārliecinātībai ir nepieciešami papildus pētījumi.

This literature review about “Surgical versus conservative treatment for anterior cruciate ligament injury” tries to find superior treatment option for anterior cruciate ligament, ACL, injury. This due to means by comparing these two treatment options in various sections. The sections in question are post-treatment knee stability, functional outcomes, osteoarthritis development, return-to-sports and overall symptoms. In the end the treatment type for ACL rupture is chosen individually with the respect to the current evidence, literature. Anterior cruciate ligament (ACL) rupture is a serious injury in patients who are typically young and athletically active, which can cause and lead to chronic instability, post-traumatic osteoarthritis, decreased quality of life and functional limitation. ACL injury keeps athletes a long time on the sidelines and non-athletes have to have a long sick-leave from work. It is known that the overall opinion for athletically active patients is to undergo surgery. This study suggests that surgical treatment possibly results in better knee stability than conservative treatment. In this literature review, 18 studies compared knee stability and 16 of them revealed statistically significant difference in favor of surgical treatment. The two remaining studies did not find difference. In this study conservative treatment can produce similar results than operative treatment in functional outcomes measured by Knee Injury and Osteoarthritis Outcomes score (KOOS), International Knee Documentation Committee score (IKDC) and Lysholm score. When comparing return-to-sports, ACL reconstruction was superior in only 5 studies out of 13 included in this thesis. One study found conservative treatment being superior in return-to-sports. In 7 studies no difference was seen. Developing of osteoarthritis was measured from both treatment groups in total of 15 studies. Out of these 15 studies, two studies found statistically significant difference of surgical treatment resulting in less osteoarthritis at 5 year and 17-20 year follow-ups. Two studies indicated conservative treatment resulting in less osteoarthritis. As much as 11 studies did not find difference in osteoarthritis development. Even though it has long believed that surgical treatment leads to better outcomes, the current literature does not fully support this statement. New evidence suggests that conservative treatment is a comparable option of treatment according to patient reported outcomes (PROMs). Even though most of the studies included had some limitations due to study designs. Further high-level evidence studies are needed to have a definitive answer to the question and to find subgroups of the population who might possibly benefit from surgical treatment.