Rota vīrusu izraisītas infekcijas klīniskās īpatnības, molekulārā epidemioloģija un ar veselību saistītā ģimenes dzīves kvalitāte Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā hospitalizētiem bērniem. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Neskatoties uz iespējamo specifisko prevenciju, Rota vīruss kā etioloģiskais aģents saglabā savu aktualitāti kopējā gastroenterītu grupā, jo izraisa klīniski smagi noritošu infekciju nevakcinētiem bērniem un saglabā augstu hospitalizācijas risku. Kopš 2006. gada pieejamas vakcīnas ar drošu pielietojumu – pentavalentā Rotateq® un monovalentā Rotarix® vakcīna, kas ievērojami samazina Rota vīrusu infekcijas morbiditāti un mortalitāti. Akūtas saslimšanas ietekme uz pacienta aprūpētāju dzīves kvalitāti globāli ir maz pētīta, tomēr uz pierādījumiem balstītā literatūrā atrodami dati par statistiski ticamu sociāli ekonomisku un emocionālu slogu akūtas Rota vīrusu infekcijas gadījumā. Darba mērķis bija pētīt Rota vīrusu izraisītas infekcijas klīniskās īpatnības, to molekulāro epidemioloģiju un ģimenes ar veselību saistīto dzīves kvalitāti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā hospitalizētiem bērniem. Pētījuma dizains – kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Pētījums sastāv no divām daļām. Pirmajā sadaļā tika pētītas Rota vīrusa klīniskās, sociāli epidemioloģiskās īpatnības un veikta fēču molekulārbioloģiskā izmeklēšana. Otrajā sadaļā tika pētīts pacientu ģimenes emocionālais, sociālais un ekonomiskais slogs, kā arī bērna dzīves kvalitāte un ar to saistītie faktori slimības epizodes laikā. Pētījumā izmantotas aprakstošās statistikas metodes. Rezultāti tika uzskatīti par statistiski ticamiem, ja p < 0,05. Datu analīze tika veikta, izmantojot SPSS (Statistical Package for the Social Science, Version 22.0) programmu. Pētījumā tika iekļauti 527 pacienti, kuri bija Rota vīrusa pozitīvi un laika periodā no 2013. gada marta līdz 2015. gada decembrim saņēma ārstēšanu BKUS. Šo pacientu vidējais vecums bija 26,1 mēnesis. Smaga slimības gaita tika konstatēta 87,0% (n = 402) pacientu (p < 0,001), un vidēji bērni tika stacionēti 2,5. slimības dienā. Dominējošā P un G genotipu kombinācija pētījumā iesaistītajiem pacientiem 60,2% (n = 278) bija G4P[8], secīgi 12,1% (n = 56) G9P[8], 10,6% (n = 49) G2P[4], 6,5% (n = 30) G1P[8], 4,1% (n = 19) G3P[8], 3,5% (n = 16) G8P[8], 2,6% (n = 12) G2P[8]. Reti sastopami bija G1P[4] un G4P[4] – katrs no tiem izdalīts tikai vienā paraugā un veido 0,2% (n = 1) no kopējā pacientu skaita. Pētījuma gaitā tika atrasta statistiski ticama korelācija starp noteiktu Rota vīrusa genotipu un vemšanas simptoma intensitāti. Genotipam G1P[8] ir statistiski nozīmīgas atšķirības vemšanas skaita ziņā, salīdzinot ar genotipiem G4P[8], G8P[8] un G9P[8] (p < 0,05). Statistiski ticama korelācija tika atrasta starp stresu/trauksmi un bērna raudulīguma (p < 0,001), trauksmes/aizkaitināmības līmeni (p < 0,001), kā arī drudža līmeni (p = 0,02). Sociālā sloga indikatoru – nepieciešamību veikt izmaiņas ikdienas plānos (darba, mācību, brīvā laika, ar mājsaimniecību saistītie plāni) – atzīmēja 79,0% (n = 413) bērnu aprūpētāju. Bērna vecums, mātes vecums un mātes izglītība statistiski ticami korelē ar sociālo slogu (p < 0,001). Ekonomiskā sloga izvērtēšanai par indikatoru tika izvēlētas kavētās darba dienas, un neviens no faktoriem statistiski ticami nav saistāms ar RV infekcijas izraisītu ekonomisku slogu, proti, kavētām darba dienām. Ņemot vērā Rota vīrusu infekcijas radīto kopējo slogu, pētījuma rezultāti pierāda, ka vakcinācija pret Rota vīrusu infekciju ir zinātniski pamatots profilakses veids. Iespējams, multidisciplināra komunikācija ar vecākiem par slimības gaitu un simptomu attīstības secību mazinātu psihoemocionālo slogu, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti, kas saistīta ar veselību.