Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-01_pdk
Title: Neirohumorālās inervācijas un neirogēnā iekaisuma loma deguna un aizdegunes gļotādā pacientiem ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu. Promocijas darba kopsavilkums
Other Titles: The Role of Neuropeptides and Neurogenic Inflammation in the Isolated Postnasal Drip Syndrome. Summary of the Doctoral Thesis
Authors: Pilmane, Māra
Ķīse, Ligija
Sumeraga, Gunta
Keywords: Zinātnes nozare – medicīna, apakšnozare – otorinolaringoloģija;promocijas darba kopsavilkums
Issue Date: 2018
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Sumeraga, G. 2018. Neirohumorālās inervācijas un neirogēnā iekaisuma loma deguna un aizdegunes gļotādā pacientiem ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu: Promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – otorinolaringoloģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-01_pdk
Abstract: Aizdegunes tecēšana kā simptoms ir sastopama daudzu saslimšanu gadījumā, piemēram, akūta un hroniska rinīta, rinosinusīta, alerģsiska rinīta, gastroezofagālā refluksa gadījumā, tomēr praksē ir sastopami pacienti, kuriem ir konstatēts, ka nav minēto saslimšanu, bet ilgstoši saglabājas sūdzības par pastiprinātiem gļotainiem izdalījumiem aizdegunē, kairinājumu, svešķermeņa sajūtu aizdegunē, nespecifisku kairinošu klepu. Arī apskatē, rinoskopijas un nazofaringoskopijas laikā, šie gļotainie izdalījumi ir redzami. Parasti šiem pacientiem nav terapeitiska efekta uz empīriski nozīmētiem medikamentiem, tādiem kā deguna aerosoli, kas satur topiskos steroīdus, antihistamīniem un protonu sūkņu inhibitoriem. Izolēta aizdegunes sindroma etioloģija un patoģenēze ir neskaidra, šis sindroms pasliktina pacientu dzīves kvalitāti, tādēļ aktuāls ir jautājums par šī sindroma izpēti etioloģiskās un patoģenētiskās terapijas izstrādei. Šī pētījuma mērķis bija noteikt neirohumorālās inervācijas un neirogēnā iekaisuma nozīmi deguna un aizdegunes gļotādā pacientiem ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu, nosakot neiropeptīdu, citokīnu, apoptozes un audu remodelācijas marķierus un to sadalījumu deguna un aizdegunes gļotādas audos. Mērķa izpildei tika izveidotas divas grupas, katrā pa 20 cilvēkiem. Kontroles grupu veidojām no plānveida pacientiem, kuriem nebija sūdzību par pastiprinātiem izdalījumiem aizdegunē un kuriem apskatē netika konstatēti izdalījumi aizdegunē. Pētāmo grupu veidoja pacienti ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu, kuriem sūdzības par pastiprinātiem izdalījumiem aizdegunē, kamola sajūtu, diskomfortu aizdegunē bija vismaz sešus mēnešus un nazofaringoskopijas laikā tika konstatēti pastiprināti izdalījumi aizdegunē, kā arī izmeklējot netika konstatētas nedz alerģijas (saskaņā ar alergologa konsultāciju, kuras laikā veikti ādas testi, kopīgā IgE noteikšana asins serumā), nedz deguna blakusdobumu iekaisumi (apstiprināts datortomogrāfijas izmeklējumā aksiālā un koronārā plaknē), nedz gastroezofageālā refluksa slimība (saskaņā ar gastroenterologa konsultāciju, fibrogastroskopijas izmeklējumu). Visiem pacientiem ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu, kuri tika iekļauti pētāmajā grupā, nebija terapeitiska efekta uz iepriekš empīriski nozīmētiem medikamentiem, proti, topiskos steroīdus saturošiem deguna aerosoliem, protonu sūkņu inhibitoriem un antihistamīniem. Katrai grupai tika ņemtas biopsijas no deguna apakšējās gliemežnīcas vidējās daļas un aizdegunes velves. Iegūtie audu paraugi tika apstrādāti RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas laboratorijā, kur tie tika krāsoti ar hematoksilīnu un eozīnu rutīnas histoloģiskās ainas izvērtēšanai un ar imūnhistoķīmiskām metodēm neiropeptīdu analīzei. Dati tika uzskaitīti ar puskvantitatīvo metodi, bet statistikas analīzei izmantotas neparametriskās metodes. Pacientiem, salīdzinot ar kontroles grupu, deguna un aizdegunes audos rutīnas histoloģiskajā ainā vēroja izteiktu hroniska aktīva nespecifiska iekaisuma ainu, bet imūnhistoloģiskajā audu krāsojumā vēroja statistiski ticami lielāku PGP 9.5, hromogranīna A, VIP, NPY, kalcitonīna gēnam radniecīgā peptīda, kaspāzes, NFkB, TNFα un beta defensīna atradi. Šie dati liecina par hronisku aktīvu iekaisumu, neiroendokrīnās inervācijas pastiprināšanos, parasimpātiskās nervu sistēmas aktivāciju, interleikīna 6 un interleikīna 10 iesaisti iekaisuma regulācijā, apoptozi un audu remodelāciju deguna un aizdegunes gļotādā izolēta aizdegunes tecēšanas sindroma gadījumā.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas katedrā un Ķirurģijas katedrā. Aizstāvēšana: 2018. gada 10. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-01_pdk
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2015.–2019. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File SizeFormat 
2018-01_Sumeraga-Gunta_PDK_17-329.pdf1.53 MBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons