Depresijas izplatība Latvijas vispārējā populācijā un primārā aprūpē Rīgā un Rīgas rajonā. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Ievads. Depresija ir viena no visbiežākajām psihiskajām saslimšanām Eiropas populācijā. PVO prognozē, ka 2020. gadā tā būs otrā biežākā slimība invaliditātē pavadīto gadu dēļ visā pasaulē. Neskatoties uz plašo depresijas izplatības pētījumu klāstu dažādās Eiropas valstīs, Latvijā nav datu par depresijas izplatību vispārējā populācijā, ar to saistītiem faktoriem, kā arī primārās aprūpes līmenī nav ieviesti validēti depresijas skrīninginstrumenti, kas ģimenes ārstiem atvieglotu depresijas diagnosticēšanu. Promocijas darbs veikts ar mērķi noskaidrot depresijas izplatību Latvijas vispārējā populācijā, ar to saistītos sociāli demogrāfiskos fun ar veselību saistītos faktorus, kā arī noteikt depresijas izplatību pacientu kopā primārajā aprūpē Rīgā un Rīgas rajonā un validēt depresijas skrīninga instrumentu. Materiāls un metodes. Pētījums veikts trīs secīgos posmos. Pirmajā pētījuma posmā tika noskaidrota depresijas izplatība pēdējo divu nedēļu laikā un ar to saistītie faktori tika noteikti Latvijas iedzīvotāju aptaujā par atkarību izraisošo vielu lietošanu 2011. gadā ar izlases apjomu 4493 iedzīvotāji. Sociāldemogrāfiskie dati, veselības stāvokļa pašvērtējums, depresija un alkohola lietošana tika noskaidrota strukturētas intervijas veidā. Depresija tika noteikta, izmantojot PHQ-9 skalu. Tika pielietots Hī kvadrāta tests un loģistiskās regresijas metode. Faktoru samērošana tika atspoguļota divos modeļos: Modelī 1 faktori tika samēroti pēc dzimuma un vecuma, Modelī 2 tika veikta vienlaicīgi visu faktoru samērošana. Otrajā pētījuma posmā tika noskaidrota depresijas un “mazās depresijas” pēdējo 12 mēnešu izplatība un saistība ar veselības aprūpes dienestu apmeklēšanas biežumu, somatiskām saslimšanām, kavētām darba dienām veselības dēļ, kā arī veselības pašvērtējumu un smēķēšanas statusu. Pētījums veikts Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma, 2012 ietvaros. Kopējais izlases apjoms bija 3003 iedzīvotāji. Depresija un “mazā depresija” tika noteikta, izmantojot Īsas Internacionālas Neiropsihiatriskas Intervijas (Mini International Neuropsychiatric Interview jeb M.I.N.I.) depresijas moduli. Ar veselību saistītie faktori tika noskaidroti strukturētas intervijas veidā. Veselību ietekmējošo faktoru saistība ar depresiju un “mazo depresiju” tika noteikta, izmantojot multinomiālo loģistisko regresiju un izteikta izredžu attiecībās (OR). Trešajā posmā Valsts pētījumu programmas BIOMEDICINE (2014–2017) ietvaros 6 ģimenes ārstu praksēs Rīgā un Rīgas rajonā tika veikts pilotpētījums, kurā tika veikta depresijas skrīnginstrumenta Patient Health Questionnaire-9 (PHQ-9) validācija ar kopējo izlases apjomu 272 pacienti, kā arī noskaidrota depresijas punkta prevalence un izplatība dzīves laikā. Validācijas standarts bija diagnostiskā intervija M.I.N.I. Tika noteikta PHQ-9 skalas jutība, specifiskums, iekšējā ticamība. Rezultāti. Depresijas pēdējo 2 nedēļu izplatība kopumā bija 6,7%. Tā bija biežāk sastopama sievietēm nekā vīriešiem, respektīvi, 7,8% (95%TI 6,5–9,2) un 5,6% (95%TI 4,4–6,8). Lielākas izredzes depresijai pēdējās 2 nedēļās bija sievietēm, pilsētās (taču ne galvaspilsētā) dzīvojošiem cilvēkiem, kam ir viduvējs vai slikts veselības pašvērtējums, veselības pasliktināšanās pēdējo 12 mēnešu laikā, alkohola atkarība. Depresijas izplatība pēdējos 12 mēnešos bija 7,9%, bet “mazās depresijas” izplatība – 7,7%. Pašu ziņotās somatsikās slimības bija biežāk sastopamas cilvēkiem ar depresiju un arī ar “mazo depresiju” nekā tiem, kam depresija netika noteikta. Veselības aprūpes dienestu apmeklējumi 6 vai vairāk reizes pēdējo 12 mēnešu laikā, trīs vai vairāku somatisko slimību esamība, viduvējs vai zemāk kā viduvējs veselības pašvērtējums un smēķēšana bija saistīti ir augstākām izredzēm depresijai. Trīs vai vairāk esošas somatisko slimības, invaliditātes pensijas saņemšana un slikts veselības pašvērtējums bija asociēts ar augstākām izredzēm “mazai depresijai”. Depresijas punkta prevalence ģimenes ārstu prakšu pacientu kopā bija 13,6%, savukārt ar depresiju jebkad ir saskārušies 22,4% pacientu. PHQ-9 skalas kopējā punktu summa ≥ 10 uzrādīja jutību 0,86 un specifiskumu 0,89. Skalas iekšējā ticamība bija 0,83. Secinājumi. Pētījuma ietvaros ir noskaidroti ar depresiju saistītie sociāldemogrāfiskie un ar veselību saistītie faktori. Tie var būt izmantojami depresijas skrīninga mērķpopulācijas definēšanai. PHQ-9 validācijas pētījums atklāja, ka šī skala ir izmantojama ģimenes ārstu ikdienas darbā, kas varētu uzlabot depresijas skrīningu un diagnostiku. PHQ-9 kopējā punktu summa ≥10 ir saistāma ar depresiju.