Vardarbības izraisītie veselības traucējumi bērniem un jauniešiem Latvijā. Promocijas darbs

Abstract

Ievads. ANO Ilgtspējīgas attīstības 16.1. mērķis paredz, ka sabiedrībā ir būtiski jāsamazina visu veidu vardarbība. Bērni ir sabiedrības daļa, kas ir īpaši aizsargājama no vardarbības un tās izraisītajām nelabvēlīgajām sekām. Lai apzinātu un sekmīgi risinātu vardarbības problēmu, ir nepieciešams apzināt problēmas apmērus, kā arī izprast tās ietekmi uz bērnu veselību un labklājību ilgākā laika periodā. Vardarbība ir multifaktoriāls fenomens, tādēļ tās izpētē, rezultātu interpretācijā un problēmas risināšanā ir jāņem vērā ģimenes, vietējās kopienas, kultūras un sabiedrības vērtību, uzskatu un attieksmes ietekme. Darba mērķis bija izpētīt vardarbības un to veidu izplatību Latvijas bērnu un jauniešu populācijā, aplūkot vardarbības saistību un to sakarības ar ģimeni raksturojošiem faktoriem, veselību un tās traucējumiem, kā arī noskaidrot no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijas iespējas. Materiāls un metodes. Darba kvantitatīvā pētījuma daļā izmantoti dati, kas iegūti reprezentatīvā šķērsgriezuma pētījumā par Latvijas jauniešu bērnības nelabvēlīgo pieredzi. Balstoties uz PVO rekomendācijām, kā pētījuma instruments izmantota bērnībā gūtās nelabvēlīgās pieredzes (The Adverse Childhood Experiences (ACE) Study) aptaujas anketa. Kopumā analizēti 1223 gadījumi. Statistiskajā datu apstrādē lietots biežumu sadalījums, šķērstabulas un Hī kvadrāta (χ²) tests. Saistību noteikšanai izmantotas nesamērotās izredžu attiecības, stratificētā izredžu attiecība pēc Mantela-Hansela metodes, Spīrmena korelācijas koeficients un daudzfaktoru loģistiskā regresija. Darba kvalitatīvā pētījuma daļā, lai iegūtu informāciju par ekspertu pieredzi darbā ar vardarbībā cietušajiem bērniem, veiktas padziļinātas, daļēji strukturētas ekspertu intervijas ar psihologiem, psihoterapeitiem un ārstiem psihoterapeitiem, kuri strādā ar bērniem, kuri cietuši no vardarbības. Kopumā intervēti 14 eksperti. Interviju datu apstrādē izmantota tematiskās analīzes metode. Rezultāti. Visbiežāk jaunieši bērnībā ir pieredzējuši emocionālo vardarbību (31,5%), fizisko (27,0%) un emocionālo (23,8%) nevērību, bet retāk – fizisko (16,4%) un seksuālo (10,3%) vardarbību. Sievietes vardarbību pieredzējušas biežāk nekā vīrieši. Lielākas izredzes pieredzēt vienu vai vairākus vardarbības veidus bija tiem bērniem, kuru ģimenēs ir šādi riska faktori: zems sociāli ekonomiskais stāvoklis, vecāku šķiršanās, tēva vardarbība pret māti, psihoemocionālās veselības un alkohola lietošanas problēmas, salīdzinājumā ar bērniem no ģimenēm, kurās nav iepriekš minēto riska faktoru. Daudzfaktoru regresijas analīze liecina, ka tiem jauniešiem, kuri bērnībā pieredzējuši kādu no vardarbības veidiem (izņemot seksuālo vardarbību), ir 1,2–2,2 reizes (atkarībā no modelī iekļautā vardarbības veida) lielākas slikta veselības pašvērtējuma izredzes nekā jauniešiem bez vardarbības pieredzes. Bērnībā pieredzēta fiziskā un emocionālā vardarbība 1,4 un 1,2 reizes palielināja pārmērīga alkohola lietošanas izredzes jauniešu vecumā. Tiem jauniešiem, kuri bērnībā pieredzējuši fizisko, emocionālo vardarbību un emocionālo nevērību, jauniešu vecumā ir attiecīgi 2,6, 2,3 un 2,1 reizes lielākas psihiskās veselības problēmu attīstības izredzes nekā jauniešiem bez šādas pieredzes. Bērnībā pieredzēta vardarbība (izņemot seksuālo vardarbību) 2,2–4,0 reizes palielināja pašnāvības mēģinājumu veikšanas izredzes jauniešu vecumā salīdzinājumā ar jauniešiem, kuriem nav vardarbības pieredzes. Pēc interviju kodēšanas jautājumu sadaļā par cietušo vardarbības pieredzi un vardarbības jēdziena izpratni iezīmējās trīs tēmas – vardarbības jēdziena konceptualizācijas dažādība, bērnu vardarbības pieredzes raksturojums un bērnu atklātība par pieredzēto vardarbību. Sadaļā par vardarbības ietekmi uz cietušo bērnu veselību izkristalizējās divas tēmas – sekas uz fizisko un psihoemocionālo veselību un veselību ietekmējošie faktori. Jautājumu sadaļā par to, kādā veidā no vardarbības cietušie bērni pārvar vardarbības izraisītos traucējumus un kāda loma šajā procesā ir institūcijām, izkristalizējās trīs tēmas: traucējumu pārvarēšanas stratēģiju raksturojums, darbs ar bērnu, kurš cietis no vardarbības cietušo bērnu, rehabilitācijas sistēmiskās vajadzības. Secinājumi. Vardarbība pret bērniem ir aktuāla Latvijas sabiedrības veselības problēma. Lielākas izredzes pieredzēt vardarbību ir bērniem no disfunkcionālām ģimenēm. Bērnībā pieredzētā vardarbība saistīta gan ar sliktāka veselības pašvērtējuma izredzēm, gan ar pārmērīgas alkohola lietošanas, psihoemocionālās veselības problēmu attīstības un pašnāvības mēģinājumu veikšanas izredzēm jauniešu vecumā. Svarīgākās tēmas ekspertu interviju analīzē: vardarbības jēdziena konceptualizācija, vardarbības pieredzes raksturojums, vardarbības izraisītās sekas un to pārvarēšanas mehānismi, kā arī no vardarbības cietušo bērnu vajadzības rehabilitācijas procesā.