Seruma citokīnu pārmaiņas akūta apendicīta un akūta mezenteriāla limfadenīta gadījumā bērniem. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Darba mērķis. Analizēt akūta apendicīta (AA) un akūta mezenteriāla limfadenīta (AML) incidences izmaiņas Latvijā (2010. – 2013.) un noskaidrot stacionāra iestāšanās un izrakstīšanās diagnožu sakritību, kā arī izpētīt citokīnu grupas seruma iekaisuma mediatoru (CGSIM) (epiteliālā augšanas faktora (EGF), interleikīna (IL)-10, IL-12(p70), IL-1β, IL-4, IL-6, IL-17, IL-8, monocītu hemotakses proteīna 1 (MCP-1), tumora nekrozs faktora alfa (TNF-α)) diferenciāli diagnostisko nozīmi un izvērtēt biomarķieru saistību ar citām diagnostiskām metodēm AA un AML gadījumā bērniem. Darba metodes. Jaukta tipa prospektīvs gadījuma – kontroles pētījums. Retrospektīvajā daļā tika analizēti dati saistībā ar AA un AML saslimstību Latvijā laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam. Retrospektīvi tika veikta analīze arī par pirmreizēji hospitalizētajiem pacientiem (n = 1228) vecumā no 0 līdz 18 gadiem VSIA Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (VSIA BKUS) ar aizdomām par AA, lai izvērtētu iestāšanās un izrakstīšanās diagnožu sakritību. Prospektīvajā daļā (01.10.2010. – 01.10.2013.) tika iekļauti 57 pacienti (31 ar AA un 26 ar AML), kuri atbilda iekļaušanas kritērijiem, papildus izmantojot kontroles grupu (n = 17) CGSIM referento vērtību noteikšanai. Darba galvenie rezultāti. Laika periodā (2010. – 2013.) bērniem (7–18 gadi) kopējā saslimstība ar AA vidēji samazinājusies par 2%, tomēr saslimstība ar AML ir pieaugusi vidēji par 5,8%. Stacionāra dati atklāja, ka vidēji 76,2% gadījumu tika konstatēta iestāšanās un izrakstīšanās diagnožu nesakritība pacientiem ar aizdomām par AA vecumā līdz 18 gadiem. Veicot pacientu klīnisko pazīmju salīdzināšanu, slikta dūša, vemšana, pasīva vēdera priekšējās sienas muskulatūras rezistence un pozitīvi vēderplēves kairinājuma simptomi biežāk bija sastopami AA kā AML gadījumā. Rezultātu analīze saistībā ar CGSIM un pārējām diagnostiskajām metodēm atklāja, ka AA diagnostiskā precizitāte palielinās līdz 89,5%, ja pacienti klīniski tiek novērtēti pēc Alvarado skalas ≥ 7 balles un laboratoriskajiem rādītājiem, ņemot vērā šo rādītāju robežvērtības: WBC ≥ 10,7 × 10^3/μL un IL-6 ≥ 4,3 pg/mL. Savukārt, gadījumā, kad pacientam tiek konstatēta Alvarado skalas rezultāts ≥ 7 ballēm, IL-6 ar robežvērtības līmeni serumā ≥ 4,3 pg/mL un papildus tiek izmantots USG izmeklējums, visu šo kritēriju rezultātā tiek iegūts 100% specifiskums un 100% pozitīvā paredzošā vērtība (PPV), atklājot AA. Analizējot CGSIM koncentrācijas izmaiņas komplicēta un nekomplicēta AA gadījumā, tādu iekaisuma marķieru kā IL-6, IL-8, MCP-1 un CRP paaugstināta koncentrācija konstatēta komplicēta AA gadījumā. Serumā IL-6 ar robežvērtību ≥ 36,2 pg/mL, IL-8 ≥ 12,3 pg/mL un MCP-1 ≥ 400,2 pg/mL liecina par komplicēta AA klātbūtni. Korelācijas analīzē IL-6 atklāja vidēji ciešu savstarpējo saistību ar IL-8 un MCP-1 AA gadījumā. Secinājumi. CGSIM koncentrācijas ir atšķirīgas AA un AML gadījumos bērniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Nozīmīgākais CGSIM minēto slimību diferenciālajā diagnostikā ir IL-6, kas kopā ar citām izmeklēšanas metodēm paaugstina AA diagnostisko precizitāti. Izvērtējot bērnus ar AA un AML un nosakot turpmāko AA prognozēšanas un rīcības taktiku, pacientam būtu jānovērtē klīniskais stāvoklis pēc Alvarado skalas ar rezultāta ≥ 7 ballēm kopā ar laboratoriskajiem rādītājiem, ņemot vērā šo rādītāju robežvērtības – WBC ≥ 10,7 × 10^3/μL un IL-6 ≥ 4,3 pg/mL. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādāts slimnīcu NMPN un ambulatoram aprūpes etapam piemērots AA prognozēšans un rīcības algoritms bērniem ar AA un AML vecumā no 7–18 gadiem.