Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2016-05_pd
Title: Rinosinusīta riska faktori zobārstniecībā – klīniskie aspekti. Promocijas darbs
Other Titles: Rhinosinusitis Risk Factors In Dentistry – Clinical Aspects. Doctoral Thesis
Authors: Apse, Pēteris
Dobele, Ilze
Keywords: promocijas darbs;augšžokļa dobums;sinus lift riska faktori;odontogēns sinusīts;zobu implantācija;implantātu komplikācijas
Issue Date: 2016
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Dobele, I. 2016. Rinosinusīta riska faktori zobārstniecībā – klīniskie aspekti: Promocijas darbs: apakšnozare – otorinolaringoloģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2016-05_pd
Abstract: Augšžokļa dobums un tam apkārt esošie anatomiskie reģioni ir saistoši otorino-laringoloģijas, mutes, sejas un žokļu ķirurģijas un zobārstniecības praksē. Darba mērķis ir noteikt rinosinusīta riska pakāpi pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas, kā arī odontogēnam rinosinusītam (RS) raksturīgās klīniskās pazīmes un izvērtēt konusa stara datortomogrāfijas (KSDT) izmeklējumu informatīvo nozīmi tā diagnostikā. Promocijas darbā veikta retrospektīva augšžokļa dobuma patoloģijas izpēte KSDT attēlos pacientiem, kuriem implantātu ievietošanai protēžu balstam plānota augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšana ar biomateriālu. Nav vienotu starptautisku vadlīniju, kas noteiktu, kā jāveic augšžokļa dobuma izmeklēšana un kādiem jābūt “vesela” augšžokļa dobuma kritērijiem pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas un biomateriāla ievietošanas. Pētījumi liecina, ka nepieciešama gan klīnisko, gan radioloģisko pazīmju analīze. Promocijas darbā veikti divi dažādi pētījumi. Pirmajā retrospektīvi analizēti 68 augšžokļa dobumu KSDT attēli, tajos noteikta dobuma pneimatizācija, septu esamība, osteomeatālā kompleksa stāvoklis, kā arī mērīts apakšējās sienas gļotādas biezums. Pētījumā 48,5% dobumu atrasta gļotādas hiperplāzija, 20,6% – septas, savukārt 2,9% – aizēnots augšžokļa dobums. Otrajā pētījumā prospektīvi analizēti septiņpadsmit pacienti, kuriem diagnosticēts klīniski grūti kontrolējams rinosinusīts, analizēti deguna blakusdobumu slimību klīniskie simptomi un radioloģisko izmeklējumu attēli. Pētījuma grupas pacientu klīniskās pazīmes norādīja uz vienpusējiem, nepatīkami smakojošiem izdalījumiem no deguna, kā arī zobārstniecības manipulāciju vēsturi augšējo sānu zobu rajonā. Pacientu grupā augšžokļa KSDT attēlos atrasti dažādi dobuma iekaisuma odontogēnas infekcijas avoti: periapikāls abscess, svešķermenis augšžokļa dobumā, tā komunikācija ar mutes dobumu. Darbā izstrādātas klīniskās rekomendācijas pacientu izmeklēšanai pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas. Nosakot rinosinusīta riska pakāpi, izveidots izvērstais skaidrojums pacientiem pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas, kurā izskaidrota manipulācijas būtība, iespējamās komplikācijas un alternatīvās protezēšanas iespējas, kā arī ārstiem domāts KSDT attēlu analīzes algoritms. Ieteicams visiem pacientiem pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas veikt KSDT augšžoklim, attēlos analizēt izmaiņas deguna blakusdobumu gļotādā pēc Lund-Mackay sistēmas. Radioloģisko izmeklējumu rezultātus apvienojot ar klīniskajiem rinosinusīta simptomiem pēc VAS (vizuāli analogā skala), izstrādāts veids rinosinusīta riska pakāpes un pacienta riska grupu noteikšanai saistībā ar rinosinusīta prognozi. Turpmāko pētījumu veikšanai ieteicams izveidot elektronisko datu bāzi, kurā iespējams analizēt faktorus, kas nosaka implantātu ilgstošu saglabāšanos ievietotajā vietā. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka šim nolūkam vēlams dokumentēt pacientu pamata demogrāfiskos datus, implantātu ievietošanas skaitu un kvadrantu, kā arī datus par pacientu vispārējo veselības stāvokli, lietotajiem medikamentiem, deguna blakusdobumu slimību simptomiem, iepriekšējo operā-ciju vēsturi un kaitīgajiem ieradumiem. Atkārtota vienpusēja rinosinusīta gadījumā, īpaši, ja izdalījumiem no deguna ir nepatīkama smaka, ieteicams noskaidrot augšžokļa sānu zobu rajonā veikto zobārstniecības manipulāciju vēsturi un veikt KSDT augšžoklim. KSDT augšžoklim uzskatāma par informatīvu metodi odontogēna rinosīta radioloģiskajā diagnostikā un ķirurģijas plānošanā pirms protezēšanas. Lai novērtētu radioloģiskajos izmeklējumos atrasto augšžokļa dobumu anatomisko variantu un patoloģijas klīnisko nozīmīgumu un saistību ar klīniskajiem simptomiem, svarīga ir aktīva interdisciplināra sadarbība starp protēzistiem, otorinolaringologiem, mutes, sejas un žokļu ķirurgiem. Promocijas darbam ir 95 lappuses, analītiski informatīvais materiāls apkopots 8 tabulās un ilustrēts 30 attēlos, darbam ir 6 pielikumi, literatūras sarakstā iekļautas 272 publikācijas.
Description: Promocijas darbs izstrādāts: RSU Stomatoloģijas institūtā Mutes sejas un žokļu ķirurģijas klīnikā, SIA “Adenta”, SIA “Veselības centrs 4”. Aizstāvēšana: 2016. gada 30. maijā plkst.15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas Promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2016-05_pd
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2015.–2019. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File SizeFormat 
2016-05_Dobele-Ilze_PD_16-095.pdf2.9 MBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons