Kognitīvo kļūdu saistība ar uztverto stresu un viltus atmiņām pieaugušajiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp kognitīvajām kļūdām, stresu un viltus atmiņu veidošanos. Tika izvirzīti pētījuma jautājumi: vai pastāv saistība starp kognitīvajām kļūdām un uztverto stresu, starp viltus atmiņām un uztverto stresu, kā arī starp kognitīvo kļūdu intensitāti, biežumu un kopējo rādītāju un viltus atmiņām, kā arī vai uztvertais stress kā mediātors prognozē kognitīvo kļūdu ietekmi uz viltus atmiņām. Pētījumā piedalījās 407 dalībnieki, no kuriem datu apstrādē tika iekļauti 52 respondenti vecumā no 18 līdz 53 gadiem (M = 27,95, SD = 9,48, 69,20% sievietes). Pētījumā tika iekļauti respondenti no 18 gadu vecuma kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda. Tika izmantota DRM paradigma viltus atmiņu noteikšanai, kognitīvo kļūdu aptauja, novērtējot kognitīvo kļūdu līmeni, un saīsinātā uztvertā stresa aptauja, lai noteiktu uztvertā stresa līmeni. Sākotnēji tika veikta aptauju digitalizācija un ievietošana pavlovia.org. Aptaujas respondentiem tika izsūtītas elektroniski, izmantojot e-pasta starpniecību un izvietojot lūgumu aizpildīt aptauju sociālajos tīklos. Pētījuma rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgas, bet vājas saistības starp kognitīvajām kļūdām un uztverto stresu (rs = 0,35, p < 0,01), kognitīvo kļūdu intensitāti un uztverto stresu (rs = 0,32, p < 0,01), un kognitīvo kļūdu biežumu un uztverto stresu (rs = 0,30, p < 0,05). Starp viltus atmiņu rādītāju – kritiskie slazdi un uztverto stresu netika konstatēta saistība (rs = 0,14, p > 0,05). Kognitīvo kļūdu radītāji – intensitāte, biežums un kopējais rādītājs uzrāda statistiski nozīmīgu, negatīvu korelāciju ar viltus atmiņu rādītāju, attiecīgi – (rs1 = -0,35, p < 0,01), (rs2 = -0,32, p < 0,01), (rs3 = -0,30, p < 0,05). Apskatot, vai kognitīvās kļūdas, izmantojot uztverto stresu kā mediātoru, ietekmē viltus atmiņas, tika izmantota lineārā regresijas analīze mediācijas noteikšanai, kas uzrādīja statistiski nozīmīgu (z = 2,00, p < 0,05), daļēji nekonsekventu (inconsistent) mediācijas efektu (β = -0,28, β = -0,41, p < 0,05). Pētījuma laikā tika secināts, ka kognitīvās kļūdas tiešā veidā samazina viltus atmiņas, bet kognitīvo kļūdu veidotais uztvertais stress kā mediātors palielina viltus atmiņas. Turpinot pētniecību šajā virzienā būtu nepieciešams veikt izmaiņas pētījuma dizainā, mainot izmantoto stresa noteikšanas aptauju, visu respondentu rezultātus ievākt klātienē, palielināt respondentu skaitu un pētījumu veikt apstākļos, kad ārkārtas stāvoklis valstī būs normalizējies. Atslēgasvārdi: false memory, DRM paradigm, cued recall, stress effects on cognition, activation-monitoring framework, encoding.

The aim of the study was to explore the relationship between cognitive distortion, perceived stress and the formation of false memories. And following tasks research questions was formulated: determine if there is connection between cognitive distortion and perceived stress, between false memories and perceived stress, and if cognitive distortion intensity and frequency have connections with false memories. And see if perceived stress act as mediator on cognitive distortions when predicting false memories. The study involved 407 participants, in total 52 respondents were included in the data analysis, age range from 18 to 53 years (M = 27,95, SD = 9,48, 69,20%women). Only respondents age 18 and older whose mother language is Latvian were selected. DRM paradigm was used to determine false memory formation, cognitive distortion questionnaire was used to evaluate level of cognitive distortions, and perceived stress scale was used to evaluate level of perceived stress. Initially, all questionnaires digitization was made, and uploaded to pavlovia.org, questionnaires were sent to respondents electronically via e-mail and request to fill in the questionnaires were placed on social networks. The results of the study showed statistically significant, weak connection between the cognitive distortions and perceived stress (rs = 0,35, p < 0,01), cognitive distortions intensity and perceived stress (rs = 0,32, p < 0,01), and cognitive distortions frequency and perceived stress (rs = 0,30, p < 0,05). Between false memory indicator – critical lures, and perceived stress a statistically insignificant connection was observed (rs =0,14, p > 0,05). Cognitive distortion indicators - intensity, frequency and overall indicator showed a statistically significant negative correlation, respectively - (rs1 = -0,35, p < 0,01), (rs2 = -0,32, p < 0,01), (rs3 = -0,30, p < 0,05). Looking at whether cognitive distortion used perceived stress as mediator, affecting false memories, linear regression analysis was used to test mediator effect. A statistically significant (z = 2,71, p < 0,01), partial inconsistent mediation effect (β = -0,28, β = -0,41, p < 0,01) was observed. Study showed that cognitive distortions directly reduce false memories, but cognitive distortions created perceived stress acts as mediator increasing false memories. Further research would require changes in the design of the study by changing the used stress assessment questionnaire, collect all results of respondents in person, increase the number of respondents and to conduct research in conditions when the state of emergency in the country has returned to normal. Keywords: false memory, DRM paradigm, cued recall, stress effects on cognition, activation-monitoring framework, encoding.