Latvijas klīniskā personības testa skalu rādītāju noturīguma pārbaude

Abstract

Pētījuma mērķis bija pārbaudīt Latvijas klīniskā personības testa papīra un datora versijas skalu noturīguma rādītājus. Darba gaitā tika izvirzīti pieci pētījuma jautājumi ar mērķi noskaidrot, vai ticamības, klīniskās, funkcionēšanas un personības iezīmju skalu rādītāji ir noturīgi laikā, un noteikt, vai LKPT skalu iekšējas saskaņotības koeficienti atbilst LKPT papīra versijas oriģinālā testa attiecīgajiem koeficientiem, kuri tika iegūti normatīvajā izlasē. Teorētiskā pamatojuma galvenā ideja ir tāda, ka testa skalu rādītāju noturīguma noskaidrošanai pastāv dažādas metodes. Metode, kura tiek izmantota pētījumā, lai noskaidrotu noturīgumu, ir tests – retests. Izmantojot testa – retesta metodi, ir jāņem vērā laika intervāls starp testēšanas reizēm, jo atkārtotas testēšanas korelācijas koeficients var pakāpeniski samazināties, ja tiek palielināts testēšanas laika intervāls (Anastasi & Urbina, 1997; Cohen & Swerdlik, 2002). Lai noskaidrotu testa – retesta korelācijas koeficientu, tika izmantota Pīrsona (r) metode. Lai noskaidrotu skalu rādītāju iekšējas saskaņotības koeficientu, tika izmantota Kronbaha alfas (α) metode. Pētījumā piedalījās 91 respondents (N=91) – Latvijas iedzīvotāji (sievietes un vīrieši) no 18 gadu vecuma, vismaz ar pamatizglītību. 49% - vīrieši, izlases vidējais vecums ir 29 gadi – M=28,69 (SD=6,94). Visi respondenti izpildīja demogrāfijas aptauju un Latvijas klīniskās personības testu (Perepjolkina, Koļesņikova, Mārtinsone, Stepens, 2020) divas reizes ar divu nedēļu starpību. Abās reizēs secība palika nemainīga. 2019. gadā respondenti pildīja papīra veida testu (n=50), savukārt 2020. gadā respondenti (n=41) pildīja datora veida testu “Podio” vietnē. Tika izveidota ērtuma jeb pieejamā izlase, kurā visi respondenti bija pieejami un gatavi brīvprātīgi aizpildīt aptauju. Pīrsona (r) rādītāji, kas ir virs 0,70, liecina par ciešu korelāciju; rādītāji no 0,40 līdz 0,70 liecina par vidēji ciešu korelāciju starp pētījuma 1. un 2. mērījumu. Pētījumā netika konstatēti korelācijas rezultāti, kas ir zem 0,40. Šī informācija norāda uz rezultātu noturīgumu laikā. Iegūtie rezultāti apstiprina LKPT skalu rādītāju noturīgumu laikā.

The research objective was to test Latvian clinical personality inventory scale reliability indicators within paper and computer versions. During work process five research questions with objectives were determined, to find out whether validity, clinical, functioning and personality trait scale indicators are reliable in time. Also, to find out if LKPT scale internal consistency coefficients are coherent to LKPT original version coefficients, which were taken from normative selection. Theoretical basis is rooted to the idea, that inventory scale indicator reliability determination has several different methods. The method which is used in this research, to determine reliability is test – retest. When using test – retest method, one should take into consideration the time frame between inventories, since correlation coefficient can gradually decrease over repeated testing (Anastasi & Urbina, 1997; Cohen & Swerdlik, 2002). To find out test – retest correlation coefficient, was used Pearson (r) correlation method. To find out scale indicator internal consistency coefficient, Cronbach`s alpha (α) method was used. 91 respondents (N=91) in total took part in the research – inhabitants of Latvia (male and female), at least 18 years old with at least primary education. 49% were males, with average age of 29 years – M=28,69 (SD=6,94). All respondents performed demographic survey and Latvian clinical personality inventory (Perepjolkina, Kolesnikova, Martinsone, Stepens, 2020), two times with two weeks apart. Both times the sequence remained unchanged. In year 2019 respondents performed a paper-based inventory (n=50), while in year 2020 respondents (n=41) took a computer-based inventory with the help of “Podio” platform. Furthermore, a convenience selection was created, which included all respondents that were available and voluntary ready to perform survey. Pearson (r) coefficients, that have values above 0,70, show tight correlation; indicators from 0,40 to 0,70 confirm an average correlation between the first and the second research inventory measurement. No results with correlation below 0,40 were found during this research, which indicates, that they are reliable in time. The results obtained confirm, that LKPT scale indicators are reliable in time.