Neirotisma dimensijas un uztvertā stresa saistība ar viltus atmiņām jauniešiem vecumā no 18-25 gadiem

Abstract

Šī pētījuma mērķis ir izpētīt saistības starp personības iezīmju dimensijām, uztverto stresu un viltus atmiņām. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika izvirzīti pētījuma jautājumi: Vai pastāv saistība starp neirotisma dimensiju un viltus atmiņām? Vai pastāv saistība starp uztverto stresu un viltus atmiņām? Vai pastāv atšķirības dzimumos starp neirotisma dimensiju, uztverto stresu un viltus atmiņām? Vai pastāv saistība starp neirotisma dimensiju un uztverto stresu? Par pamatu šim pētījumam tika aplūkoti Lielā piecinieka, HEXACO, Transakcionālais stresa pārvarēšanas modelis kā arī aktivizācijas-novērošanas struktūras modelis. Pētījumā piedalījās 92 dalībnieki, vecumā no 18-25 gadiem, no kuriem datu apstrādē tika iekļauti 64 respondenti, (49% sievietes), (M=20,41), (SD=2,45). Neirotisma dimensija tika izvērtēta izmantojot “Latvijas personības aptauja”, Neirotisma dimensijas skalu (LPA-v3, Perepjolkina, Reņģe, 2014). Uztvertais stress tika izvērtēts ar “Saīsināto uztvertā stresa aptauju” (Perceived Stress Scale-4; Cohen & Williamson, 1988, adaptāciju latviešu valodā veikusi Perepjolkina, 2014). Viltus atmiņa tika izraisīta un izvērtēta izmantojot “Dīza/Rēdigera-Makdermotas paradigmu” (Stadler, Roediger & McDermott, 1999, satura adaptāciju latviešu valodā veikusi Šneidere, 2015), digitālo versiju aprobējušas Bērenfelde un Šneidere (2020). Dati tika ievākti frontāli klātienē, datorizētā formā. Pirms datu ieguves, dalībniekiem tika sniegts maldinošs mērķis, pēc uzdevuma noslēgšanas, tika veikt demistifikācija. Iegūtie dati tika aprēķināti, izmantojot SPSS-23 programmu. Rezultāti neuzrādīja saistības starp neirotisma dimensiju un viltus atmiņām (r no -0,14 līdz 0,12; p>0,05) un starp uztverto stresu un viltus atmiņām (r=-0,02; p>0,05). Pastāv atšķirības dzimumos neirotisma rādītājos (p≤0,01), izņemot depresivitātē (p>0,05). Pastāv saistība starp neirotisma dimensiju un uztverto stresu (p<0,01). Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, var secināt, ka pastāv saistība starp neirotisma dimensiju un uztverto stresu visā izlasē, kas var norādīt uz to, ka indivīdi ar augstiem neirotisma dimensijas rādītājiem uztvers dažādas dzīves situācijas kā apdraudošas, nepārvaramas un biežāk saskarsies ar dažādiem šķēršļiem. Pastāv saistība starp trauksmainību, depresivitāti, kautrīgumu un uztvertā stresa rādītājiem sieviešu izlasē un vīriešu izlasē, kas var norādīt uz to, ka saskaroties ar spriedzi raisošām situācijām šie indivīdi bažīsies un raizēsies par radušos situāciju, būs nomāktā garastāvoklī un jutīsies bezspēcīgi. Ņemot vērā, ka strādājot ar cilvēkiem, kam ir augstāki neirotisma dimensijas rādītāji, jāņem vērā arī vērā viņu reakcijas uz stresu. Attiecīgi šādā veidā iespējams izvēlēties piemērotākas intervences katram individuāli. Kopumā pētījuma rezultāti var būt kā pamats tālākai izpētei, lai rastu padziļinātāku izpratni un priekštatu par šo mainīgo saistībām.

The purpose of this study is to investigate the relationship betwen neuroticism dimension, perceived stress and false memories. To achieve the aim of the study, the research questions were asked: Is there a connection between the neuroticism dimension and false memories? Is there a connection between perceived stress and false memories? Are there gender differences between the neuroticism dimension, perceived stress and false memories? Is there a link between the neuroticism dimension and perceived stress? The study was based on the Big Five, HEXACO, transactional stress and coping model and activation-monitoring structure model. A study involved 92 participants aged 18-25, of which 64 were included in the data processing, (49% women), (M=20,41), (Std=2,45). The neuroticism dimension was assassed using “Latvian Personality survey”, LPA-v3, Neuroticism scale (Perepjolkina, Renge, 2014). Perceived stress was assassed with the “Perceived Stress Scale-4” (Cohen & Williamson, 1988, Latvian adaption of short version by Perepjolkina, 2014). False memory was induced and evaluated using “Deese/Roediger-McDermott paradigm” (Stadler, Roediger & McDermott, 1999, Latvian adaptation by Sneidere, 2015), approbation of digital version by Berenfelde, Sneidere, (2020).Data were collected frontally in person, in computerized form. Prior to data collection participants were given a misleading goal, after completing the task, demystification was performed. The obtained data were calculated in SPSS-23 program. The results did not show connection between the neurotic dimension and false memories (r=-0,14 to 0,12; p>0,05) or perceived stress and false memories (r=-0,02; p>0,05). There are gender differences in neuroticism dimension (p≤0,01), with exception in depression (p>0,05). There is a link between the neuroticism dimension and perceived stress (p<0,01). Based on results obtained, it can be concluded that there is a relationship between neuroticism dimension and perceived stress across the sample, which may indicate that individuals with high neuroticism dimension will perceive different life situations as threatening, insurmountable and more likely to face various obstacles. There is an association between anxiety, depression, shyness and perceived stress in female and male sample, which may indicate that these individuals will be anxious about the situation, be depressed and feel powerless. Given that people's reactions to stress should also be taken into account when working with people with a higher neurotic dimension. Accordingly, in this way it is possible to choose more appropriate interventions for each individual. In general, the results can serve as a basis for further research to find a more in-depth understanding and understanding of the relationship between these variables.