Pacientu ar depresiju pieredze par ergoterapiju ambulatorajās medicīnas iestādēs

Abstract

Darba nosaukums: Pacientu ar depresiju pieredze par ergoterapiju ambulatorajās medicīnas iestādēs. Aktualitāte: Depresija ir psihiska saslimšana, kas būtiski ietekmē cilvēka veselības stāvokli. Depresijai ir ietekme ne tikai uz personas psihoemocionālo stāvokli un attiecībām ar līdzcilvēkiem, bet arī uz spēju iesaistīties nozīmīgās ikdienas aktivitātēs.Ergoterapeitiem strādājot ambulatorajās medicīnas iestādēs, viens no svarīgākajiem terapijas mērķiem ir iesaistīt pacientu jēgpilnās un mērķtiecīgās aktivitātēs, tādā veidā veicinot pacienta neatkarību un integrēšanu sabiedrībā. Terapijas procesā tiek izmantotas vairākas metodes - ikdienas prasmju trenēšana, komunikācijas, socializēšanās prasmju pilnveidošana, pašnovērtējuma veicināšana un kognitīvo funkciju trenēšana. Iepriekš veiktie pētījumi, kuros pacienti aprakstīja savu pieredzi par ergoterapiju ambulatorajās medicīnas iestādēs, uzrādīja, ka vairākums atzīmēja ikdienas prasmju trenēšanu pie ergoterapeita kā vērtīgu un noderīgu, jo tā palīdzēja pacientiem atkal iesaistīties ikdienas aktivitātēs un būt neatkarīgiem. Pētījuma mērķis: Noskaidrot pacientu ar depresiju pieredzi par ergoterapiju ambulatorajās medicīnas iestādēs. Pētījuma dizains un metode: Kvalitatīvs pētījums. Pētījums tika veikts ambulatorajos centros “Veldre” un “Pārdaugava” un balstījās uz intervijas iegūtiem datiem. Pētījumā piedalījās septiņi pacienti, intervijas norisinājās neklātienē laika posmā no 13.04.20. līdz 17.05.20. Intervijas tika analizētas, izmantojot kontentanalīzi, lai fiksētu raksturīgākās kopsakarības, tika izmantota induktīvā metode. Pētījuma rezultāti: Pacientu pieredze tika analizētas pēc sekojošiem indikatoriem: pacientu mērķis, pacientu iesaistīšanās terapijas procesā, aktivitātes, terapeitiskās attiecības, pacientu ikdienas grūtības, ikdienas lomas, atbalsts, Flow stāvoklis, prasmes, prasmju izmantošana ikdienā, mērķu sasniegšana un pašnovērtējums. Secinājumi: Pacienti apmeklēja ergoterapijas nodarbības ar nolūku, lai iesaistītos aktivitātēs un iegūtu jaunas prasmes, taču pacientiem nebija skaidras izpratnes par ergoterapijas mērķiem. Pacienti ieguva dažādas prasmes un intereses, ko, pēc pacientu vārdiem, plāno izmantot arī mājas vidē. Ergoterapeites terapijas procesā atbalstīja savus pacientus, visi pacienti atzīmēja, ka aktivitātes palīdzēja novērsties no slimības un ar to saistītām problēmām. Ergoterapijas nodarbības pozitīvi ietekmēja pacientu labsajūtu, garastāvokli un pašnovērtējumu.

Title of the study: Experience of patients with depression about occupational therapy in outpatient medical institutions. Background: Depression is a mental illness that affects person’s state of well being. Depression has an effect not only on person's psycho-emotional state and relationships with others, but also on the ability to engage in important daily activities. The aim of occupational therapy is to engage patients in meaningful and purposeful activities, to promote patient independence and social intergration. Several methods are used in the therapy process, such as daily skills training, communication, improvement of social skills, promotion of self-esteem and training of cognitive functions. Studies where patients have shared their experiences about occupational therapy in an outpatient setting, have shown that the majority of patients found occupational therapy sessions to be useful, emphasizing the daily skills training, which helped patients to re-engage in daily life activities and become independent. Aim: To find out the experience of patients with depression about occupational therapy in outpatient medical institutions. Methodology: Qualitative research. The study was conducted in outpatient institutions "Veldre" and "Pārdaugava" and is based on the data obtained from the interviews. Seven patients participated in the study and the interviews took place indirectly during the period from 13.04.20 to 17.05.20. Interviews were analyzed using content analysis to record the most characteristic correlations using the inductive method. Results: Patient experiences were analyzed by the following indicators: patient goal, patient involvement in therapy, activities, therapeutic relationships, patients' daily difficulties, daily roles, support, Flow state, skills, daily use of skills, achievement of goals and self-assessment. Conclusion: Patients attend occupational therapy with the intention of engaging in activities and acquiring new skills, but patients do not have a clear understanding of the goals of occupational therapy. Patients acquired a variety of skills and interests they find to be useful in their home environment. Occupational therapists support their patients in the treatment process, all patients agreed that the activities helped them to stop focusing on the disease and it’s related problems, as well as occupational therapy sessions had a positive effect on patients' well-being, mood and self-esteem.