Ergoterapijas studiju programmas studentu veselības veicināšanas paradumu pielietošana ikdienas dzīvē

Abstract

Nosaukums: Ergoterapijas studiju programmas studentu veselības veicināšanas paradumu pielietošana ikdienas dzīvē. Aktualitāte: Studentiem dinamiskajā mācību procesā var būt nosliece uz vienaldzīgu izturēšanos pret savu veselību. Lai veidotos izpratne par veselības veicināšanas konceptu, ir svarīgi jau studiju laikā ievērot veselību veicinošus paradumus. Izvēloties veselību veicinošu uzvedību, studenti var veicināt veselīga dzīvesveida izplatību arī plašākā sabiedrībā. Pētījuma mērķis: Izpētīt Ergoterapijas studiju programmas studentu ikdienā pielietotos paradumus veselības veicināšanas jomā. Pētījuma dizains: Kvantitatīvs, neeksperimentāla tipa šķērsgriezuma novērojuma pētījums. Dalībnieki: Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes studiju programmas “Ergoterapija” pirmā, otrā, trešā un ceturtā studiju gada studenti, kopumā 60 pētījuma dalībnieki. Dalība pētījumā bija brīvprātīga, bez vecuma un dzimuma ierobežojuma. Novērtēšanas metodes: Paplašinātā demogrāfisko datu anketa, “Veselības veicinošo aktivitāšu skala” (Health Promoting Activities Scale, Bourke-Taylor, H., Law, M., Howie, L., Pallant, J. F., 2013). Rezultāti: Pētījuma dalībnieku iegūtais vidējais rādītājs visos novērtēšanas instrumenta jautājumos bija 40,25, rādītāji tika uzrādīti diapazonā no 25 līdz 51. Starp atbildēm nosakot Kronbaha alfa saskaņotības koeficentu, iegūtais rezultāts bija 0,68, kas nozīmē pieņemamu saskaņotību starp atbildēm. Statistiski nozīmīgas savstarpējās sakarības tika novērotas starp miega ilgumu, ķermeņa masas indeksu un “Veselības veicinošo aktivitāšu skala” rezultātiem. Starp vecumu, studiju gadu, veselības pašvērtējumu, algota darba veikšanu un iegūtajiem “Veselības veicinošo aktivitāšu skala” rezultātiem netika iegūtas statistiski nozīmīgas sakarības. Secinājumi: “Veselības veicinošo aktivitāšu skala” ir derīgs novērtēšanas instruments, lai noskaidrotu studentu iesaistīšanās biežumu pašizvēlētās veselību un labklājību veicinošās aktivitātēs. Studentu veselību veicinošo paradumu veikšanu ietekmē dažādu apkārtējo faktoru mijiedarbība, tomēr kopumā novērojami salīdzinoši augsti rezultāti, kas liecina par biežu iesaistīšanos veselību un labklājību veicinošās aktivitātēs. Iesaistīšanās biežuma rezultāti bija atkarīgi no ķermeņa masas indeksa un miega daudzuma diennakts laikā.

Title: Application of health promotion habits in everyday life of Occupational Therapy study program students. Introduction: Students in the dynamic learning process may have a tendency to be indifferent to their health. To develop an understanding of the concept of health promotion, it is important to follow health promoting habits already during studies. By choosing health promoting behaviours, students can also promote a healthy lifestyle in the wider community. Aim of the study: To explore the daily habits of the Occupational Therapy study program students in the field of health promotion. Study design: Quantitative, non-experimental cross-sectional observational study. Participants: Riga Stradiņš University, Faculty of Rehabilitation, study program “Occupational Therapy”, first, second, third and fourth year students, a total of 60 participants. Participation in the study was voluntary, with no age or gender restrictions. Assessment methods: Expanded demographic data questionnaire, “Health Promoting Activities Scale” (Bourke-Taylor, H., Law, M., Howie, L., Pallant, J. F., 2013). Results: The average score obtained by the participants in all questions of the assessment tool was 40,25, scores ranged from 25 to 51. The Cronbach's alpha was 0,68, which means an acceptable coherence between the responses. Statistically significant correlations were observed between sleep duration, body mass index and the results of the “Health Promoting Activities Scale”. No statistically significant correlations were obtained between age, study year, self-assessment of health, performance of paid work and the results of the “Health Promoting Activities Scale”. Conclusions: “Health Promoting Activities Scale” is a useful assessment tool for determining the frequency of students involvement in self-selected health and well-being promoting activities. The performance of students health promoting habits is influenced by the interaction of various surrounding factors, however, in general, relatively high results are observed, which indicates frequent involvement in health and well-being promoting activities. The frequency of involvement was dependent on body mass index and sleep duration.