Barjeras un veicinātāji alternatīvās komunikācijas tehnisko palīgierīču lietošanas pieredzē bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vecāku un ergoterapeitu skatījumā

Abstract

Nosaukums: Barjeras un veicinātāji alternatīvās komunikācijas tehnisko palīgierīču lietošanas pieredzē bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vecāku un ergoterapeitu skatījumā. Aktualitāte: Personām ar AST ir grūtības veidot sarunu, izteikt savas domas un iesaistīties komunikācijā, kas ir svarīgi, lai pilnvērtīgi darbotos sabiedrībā: saglabāt nodarbinātību un uzturēt attiecības, būt pēc iespējas neatkarīgākai. Alternatīvā komunikācija (AK) var nodrošināt vecumam atbilstošu psiholoģisko un sociālo attīstību. Veselības aprūpes personālam un vecākiem ir svarīgi izprast AK palīglīdzekļu priekšrocības un trūkumus, lai veiksmīgi integrētu AK. Vecāks turpina terapeita darbu mājās, tādēļ viņam jābūt pietiekamām zināšanām, lai bērns varētu veiksmīgi darboties. Pētījuma mērķis: Noskaidrot kādas ir barjeras un veicinātāji alternatīvās komunikācijas palīglīdzekļu lietošanā bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vecāku un ergoterapeitu skatījumā. Pētījuma uzdevumi: 1. Noteikt, kādas ir barjeras un veicinātāji ergoterapeitu skatījumā alternatīvās komunikācijas palīglīdzekļu lietošanā bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. 2. Noteikt, kādas ir barjeras un veicinātāji vecāku skatījumā alternatīvās komunikācijas palīglīdzekļu lietošanā bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Pētījuma dizains: Kvalitatīvs fenomenoloģisks pētījums. Pētījuma metodes: Pētījums tika veikts daudzfunkcionālajā centrā “Solis augšup”, un tika balstīts uz daļēji strukturētās intervijās iegūtiem datiem. Intervijas norisinājās neklātienē no 23.03.2020 līdz 15.04.2020. Kvalitatīvā pētījuma ietvaros tika veikta interpretīvā fenomenoloģiskā analīze sešām intervijām, tika izanalizēts intervijas saturs un izveidotas apakštēmas un pamattēmas, kas ļauj padziļināti izprast barjeras un veicinātājus AK palīgierīču lietošanā. Pētījumā padalījās trīs ergoterapeiti un trīs vecāki. Rezultāti: Tika izveidotas piecas pamattēmas: Alternatīvā komunikācija; Barjeras alternatīvās komunikācijas palīglīdzekļu lietošanā; Veicinātāji alternatīvās komunikācijas palīglīdzekļu lietošanā; Sabiedrība un veselība; Darba vide un 20 apakštēmas. Secinājumi: Ergoterapeitu skatījumā galvenās barjeras – augsto tehnoloģiju izmantošanas grūtības, AK palīgierīču ieviešanas process, AK palīgierīču izmaksas, vecāku iesaiste, programmu nepieejamība; galvenie veicinātāji – AK bāzes modeļu palīglīdzekļu pieejamība, negatīvu emociju mazināšana, veselības aprūpes speciālista atbalsts, komandas darbs. Vecāku skatījumā galvenās barjeras – AK palīgierīču izmantošana ārpus mājās, AK palīgierīču ieviešanas process, AK palīgierīču izmaksas, nesavlaicīga diagnostika; galvenie veicinātāji – komunikācijas uzturēšana, negatīvu emociju mazināšana, veselības aprūpes speciālista atbalsts.

Title: Barriers and facilitators in use of alternative communication devices for children with autism spectrum disorder from the point of view of parents and occupational therapists. Topicality: People with autism spectrum disorder (ASD) have difficulties in expressing their thoughts and engaging in communication, which is important to the functioning in society, maintaining employment and relations, being as independent as possible. Alternative communication can provide age-appropriate psychological and social development. It is important for healthcare staff and parents to understand the benefits and disadvantages of alternative communication aids in order to successfully integrate alternative communication. Parents continue to work at home, so they must have appropriate knowledge in working with their child. Study objective: To identify the barriers and facilitators in the use of alternative communication devices in children with ASD in the view of parents and occupational therapists. Research tasks: 1. To identify the barriers and facilitators for occupational therapists in the use of alternative communication devices in children with ASD; 2. To identify the barriers and facilitators for parents in the use of alternative communication devices in children with ASD; Study design: Qualitative phenomenological study Research methodology: The study was conducted in a multifunctional center “Solis augšup” and was based on data obtained through individual, semi-structured interviews. The interviews took place from 23.03.2020 to 15.04.2020. The qualitative study carried out an interpretive phenomenological analysis for six interviews, analyzed the content of the interviews and created sub-themes and basic topics that allow for an in-depth understanding of the barriers and facilitators in the use of alternative communication devices. Three occupational therapists and three parents participated in the study. Results: Five basic themes were created: Alternative communication, Barriers of the use of alternative communication devices, Facilitators of the use of alternative communication devices, Public and Health, Working environment and 20 subthemes. Conclusions: In the view of occupational therapists, the main barriers are difficulties in the use of high technologies, the process of introducing alternative communication devices, costs of alternative communication devices, the involvement of parents, the non-availability of programs; the main facilitators are the availability of low-tech alternative communication devices, reducing negative feelings, collaboration with specialists, team work. In the view of parents, the main barriers are the use of alternative communication devices outside of home, the process of introducing alternative communication devices, the costs of alternative communication devices, non-timely diagnosis; the main facilitators are communication maintenance, reducing negative feelings, collaboration with specialists.