Mistiskās pieredzes, garīgā intelekta un šizotipisku personības iezīmju savstarpējās sakarības pieaugušajiem

Abstract

Visā rakstītajā vēsturē, dažādās kultūrās cilvēki ir vēstījuši par mistiskās pieredzes piedzīvošanu (James, 1902; Stace, 1960; Braud, 2010). Šīs pieredzes vērtējums psiholoģijā nekad nav bijis viennozīmīgs (Yaden et al., 2017; Parnas & Henriksen, 2016). Rietumu tradīcijā tā lielākoties vēsturiski uztverta kā patoloģiska (Schapiro, 2018; Cristofori et al., 2016), tomēr mūsdienu pētījumi atspoguļo arī pretēju uzskatu – mistiskā pieredze var liecināt par indivīda garīgo izaugsmi (Parnas & Henriksen, 2016; Waldorf & Moyers, 2001). Pētījuma mērķis bija izpētīt mistiskās pieredzes saistību ar garīgo intelektu un šizotipiskām personības iezīmēm pieaugušajiem, kā arī noteikt, vai un cik lielā mērā mistisko pieredzi prognozē garīgais intelekts un šizotipiskas personības iezīmes. Pētījumā piedalījās 377 respondenti (n(siev) = 368 (97,61%), n(vīr) = 9 (2,39 %)) vecumā no 18 līdz 69 gadiem (M = 29,45, SD = 11,01). No pētījuma tika izslēgti 63 respondenti, kā rezultātā tika analizēti 299 respondentu sniegtie dati. Mērījumu izdarīšanai tika izmantotas trīs pašnovērtējuma aptaujas – Misticisma skala (Hood, 1975; Mārtinsone & Bitēna, 2020), Garīgā intelekta aptauja (GIA) (Mārtinsone, Regzdiņa & Bitēna, 2020) un Latvijas klīniskais personības tests (LKPT) (Perepjolikna, Koļesņikova, Mārtinsone, Stepens, b.g.) un sociāli demogrāfisko datu aptauja, kas veidota pētījuma ietvaros. Sakarību noteikšanai tika pielietots Spīrmena korelācijas koeficients un hierarhiskā regresijas analīze. Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv vājas līdz vidēji ciešas, pozitīvas, statistiski nozīmīgas saistības starp mistisko pieredzi un garīgo intelektu (rs = 0,36-0,67, p = 0,000), un mistisko pieredzi prognozē garīgā intelekta pazīmes “Transcendentālā apzināšanās” (β = 0,42; p < 0,000), un “Kritiskā eksistenciālā domāšana” (β = 0,26; p < 0,002). Rezultāti arī liecina, ka kopumā starp mistisko pieredzi un šizotipisku personības iezīmju kopējo rādītāju nepastāv statistiski nozīmīga saistība (rs = 0,15-0,16, p = 0,003-0,008). Tomēr vāja līdz vidēji cieša, statistiski nozīmīga, pozitīva saistība starp mistisko pieredzi un šizotipiskiem personības traucējumiem pastāv “Šizotipija” faktorā “Dīvainība” un tās apakšskalās “Uztveres dīvainības”, “Dīvainas pārliecības”, “Nosliece uz disociāciju” un “Ekscentriskums” un (rs = 0,20-0,38, p = 0,000-0,003). Mistisko pieredzi prognozē šizotipiskas personības iezīmes “Uztveres dīvainības” (β = 0,31; p < 0,000) un “Dīvainas pārliecības” (β = 0,19; p < 0,003). Kopumā pētījuma rezultāti liecina, ka mistisko pieredzi vairāk var skaidrot ar garīgā intelekta pazīmēm, nekā šizotipiskām personības iezīmēm. Tomēr pastāv arī pazīmju pārklāšanās starp mistisko pieredzi un šizotipiskām personības iezīmēm. Nepieciešami turpmāki pētījumi kopīgo un atšķirīgo īpašību noteikšanā starp visiem trīs mainīgajiem.

Throughout written history, human beings have reported mystical experiences (James, 1902; Stace, 1960; Braud, 2010). Psychology has always viewed mystical experience in an ambiguous way (Yaden et al., 2017; Parnas & Henriksen, 2016). Historically in Western tradition it has mostly been perceived as pathological (Schapiro, 2018; Cristofori et al., 2016), but modern research also proposes an opposite view – mystical experience may indicate an individual's spiritual growth (Parnas & Henriksen, 2016; Waldorf & Moyers, 2001). The aim of the study was to investigate the relationship between mystical experience, spiritual intelligence and schizotypal personality traits, and to determine the probability in which mystical experience can be predicted by spiritual intelligence and schizotypal personality traits. The study involved 377 participants (n(female) = 368 (97.61%), n(male) = 9 (2.39 %)) aged 18-69 (M = 29.45, SD = 11.01); 63 participants were excluded, data provided by 299 respondents were analysed. The study included four surveys – Mysticism Scale (Hood, 1975; Bitēna & Mārtinsone, 2020), Spiritual Intelligence Inventory (Mārtinsone, Regzdiņa & Bitēna, 2020), the Latvian Clinical Personality Inventory (LCPI) (Perepjolikna, Koļesņikova, Mārtinsone, Stepens, 2018) and socio-demographic data survey. The relationship was determined by the Spearman's rank correlation coefficient and hierarchical regression analysis. The results of the study show that there is weak to moderate, positive and statistically significant relationship between mystical experience and spiritual intelligence (rs = 0.36-0.67, p = 0.000), and mystical experience is predicted by ‘Transcendental awareness’ (β = 0.42; p <0.000), and ‘Critical existential thinking’ (β = 0.26; p <0.002). The results also show that, in general, there is no statistically significant relationship between mystical experience and the overall score of schizotypal personality traits (rs = 0.15-0.16, p = 0.003-0.008). However, a weak to moderate and statistically significant positive relationship between mystical experience and schizotypal personality traits exists in the ‘Schizotypy’ factor ‘Cognitive dysregulation’ and its subscales ‘Unusual perceptions’, ‘Unusual beliefs’, ‘Dissociation proneness’ and ‘Eccentricity’ (rs = 0.20-0.38, p = 0.000-0.003). Mystical experience is predicted by the ‘Unusual perceptions’ (β = 0.31; p <0.000) and ‘Unusual beliefs’ (β = 0.19; p <0.003). The overall results of the study suggest that mystical experience can be explained more by spiritual intelligence rather than schizotypal personality traits. However, there is also an overlap between characteristics of mystical experiences and schizotypal personality traits. Further research is needed to determine the commonalities and differences between variables.