Pēcdzemdību depresijas izplatības risks un tās ietekmējošie faktori

Abstract

Pētījuma mērķis: Izvērtēt pēcdzemdību depresijas izplatības risku sieviešu vidū Latvijā, kā arī noskaidrot, kādi ir galvenie pēcdzemdību depresijas rašanās faktori; Pētījuma aktualitāte: Ar pēcdzemdību depresiju pasaulē saskaras līdz pat 20% jauno māšu (World Health Organization, WHO, n.d.). Latvijā pēcdzemdību depresija tiek pētīta maz, tādēļ nevar iegūt konkrētus datus par tās izplatību, jo nav veiktas pilnvērtīgas aptaujas. Sabiedrībā par to runā maz un sievietes pašas negriežas pēc palīdzības. Nepieciešams iegūt datus par pēcdzemdību depresijas izplatības risku sieviešu vidū Latvijā. Pētījuma jautājumi: 1. Kādi ir pēcdzemdību depresijas izplatības riska rādītāji sievietēm Latvijā? 2. Kādi ir galvenie pēcdzemdību depresijas izplatības riska ietekmējošie faktori? Pētījuma metode, instrumenti: Pētījuma metode- Kvantitatīvs aprakstošs šķērsgriezuma pētījums, pētījuma instruments- aptaujas anketas. Pirmajā aptaujā tika iekļauti jautājumi par sociālekonomiskajiem un psihoemocionālajiem faktoriem, grūtniecību anamnēzi, kā arī dzemdību un pēcdzemdību procesu. Otrajā aptaujas anketā ir iekļauta Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptauja (Edinburgh Postnatal Depression Scale, EPDS). Pētījuma dalībnieki: sievietes reproduktīvajā vecumā no 19 līdz 44 gadiem pēcdzemdību periodā, dalībnieku skaits- 195. Pētījuma dalībnieki netika atlasīti pēc konkrēta sociālā slāņa, vecuma grupas vai dzemdību veida, jo nosakot specifiskus parametrus nepastāvētu iespējamība pilnvērtīgi izpētīt pēcdzemdību depresijas izplatības riska ietekmējošos faktorus. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Sievietes, kurām netika atrasta saistība ar pēcdzemdību depresijas epizodēm, kopumā ir 68,2% jeb 118 cilvēki no kopējā aptaujāto skaita. 20,2% sieviešu ir pieskaitāmas pie riska grupas, kuras iespējams var ciest no pēcdzemdību depresijas, bet 11,6% aptaujāto cieš no pēcdzemdību depresijas, kam būtu nepieciešami izmeklējumi un ārstēšana pie psihiatra. Galvenais ietekmējošais faktors ir nepietiekams atbalsts no līdzcilvēkiem pēcdzemdību periodā. Sievietes, kuras pēc bērna dzimšanas nesaņēma partnera atbalstu 41,7% gadījumu saskārās ar pēcdzemdību depresiju un 25,0% no sievietēm atrodās riska grupā saslimšanai ar pēcdzemdību depresiju.

Iegūto rezultātu praktiskais pielietojums, nozīmība: Pētījums atklāj, kāds ir pēcdzemdību depresijas izplatības risks Latvijā, ar tā palīdzību tiek apzināta sieviešu daļa, kurām pēc dzemdībām būtu nepieciešama speciālista palīdzība, lai tiktu ārstēti psihoemocionālie traucējumi. Tiek noskaidrots, ka nepieciešama medicīnas personāla lielāka iesaiste pēc bērna dzimšanas, sniedzot sievietei atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par zīdīšanu un bērna aprūpi. Atslēgvārdi- pēcdzemdību depresija, psihoemocionālie traucējumi pēc dzemdībām, māte pēcdzemdību periodā, pēcdzemdību depresijas faktori, pēcdzemdību depresijas simptomi.

Objective: Assess the risk of postpartum depression among women in Latvia and identify the main factors that influence postpartum depression. Urgency: There are up to 20% of young mothers experiencing postpartum depression worldwide (WHO, w.y.). In Latvia postpartum depression is little studied, there is no specific data about postpartum depression’s prevelence because no full surveys have been conducted. There is no talk about this in society and women themselves do not turn to help, usually because there are shamed about there feelings after delivery and they do not know who can help them. Questions: 1. What are the risk indicators for women of postpartum depression in Latvia? 2. What are the main factors affecting the risk of postpartum deression? Method and instument: Quantitative descriptive cross-section study. Data extration method- survey. The first survey included issues relating to socioeconomic and psychoemotional factors, the history of pregnancy and the birth and postnatal process. The second questionnaire included a survey of Edinburgh Postnatal Depression Scale. Main results and conclusion: Women who weren’t found to be associated with episodes of postpartum depression have a total of 68,2% or 118 people of the total number surveyed. 20,2% of women were at risk who may suffer from postpartum depression, while 11,6% may suffer from postpartum depression, which would require examination and treatment. The main affecting factor is insufficient support from people around new mother. 41,7% of women who did not receive support from their partner’s after birth suffer from postpartum depression, but 25,0% were in the risk group. Relevance: This study can cover the proportion of women who need specialist assistance after giving birth in order to treat psychoemotional disorders. And more involvement of medical staff after the birth of a child is needed, providing the woman with answers about breast-feeding and child care. Keywords: postpartum depression, postnatal depression, postpartum psychoemotional disorders, postpartum mother, postpartum depression risk factors, postpartum depression symptoms.