Reproduktīvā vecuma sieviešu priekšstati par vecmātes profesionālajām kompetencēm Latvijā

Abstract

Bakalaura darbs ir izstrādāts, aktualizējot vecmātes lomu veselības aprūpes sistēmā Latvijā dzemdību palīdzības nodrošināšanas kontekstā. Pašlaik pasaulē, īpaši Eiropā tiek pētīta vecmātes profesijas nozīmība veselības aprūpē, veicinot vecmātes kā patstāvīgas profesijas autonomiju un atpazīstamību sabiedrībā. Vecmātes aprūpe tiek rekomendēta kā primārā aprūpe gadījumos, kad grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību posma norise ir fizioloģiska. Tomēr šīs aprūpes pieejamību ierobežo dažādi šķēršļi, kas ietver gan valsts un veselības aprūpes sistēmas trūkumus, gan sabiedrības priekšstatus un pieejamās informācijas nepilnības. Pētījuma mērķis ir novērtēt faktorus, kas ietekmē Latvijas reproduktīvā vecuma sieviešu priekšstatus par vecmātes profesionālajām kompetencēm, un izvērtēt iespējas, kā veicināt vecmātes profesijas atpazīstamību fizioloģiskas dzemdību palīdzības nodrošināšanas kontekstā. Bakalaura darba pētījums izstrādāts kā kvantitatīvs, aprakstošs šķērsgriezuma pētījums. Tajā izmantota 2016. gadā publicēta Vecmātes profilēšanas anketa (Midwife Profiling Questionnaire, MidProQ). Anketa sastāv no 6 daļām, kas identificē dalībnieču izvēles un priekšstatu saistību ar viņu vecumu, dzemdību skaitu, dzīvesvietu un iegūto izglītību. Tikai 15,3% (n=38) reproduktīvā vecuma sieviešu Latvijā uzskata, ka vecmāte ir centrālais aprūpes sniedzējs fizioloģiskas grūtniecības laikā. Vecmāti kā dzemdību centrālo aprūpētāju redz jau 63,3-68,1% (n=157-169) sieviešu. Sieviešu priekštati par vecmātes kompetencēm gan grūtniecības laikā, gan dzemdībās ir nepilnīgi – jo īpaši jaunām, vēl nedzemdējušās sievietēm, kā arī sievietēm bez augstākās izglītības. Vecmātes profesijas atpazīstamību ietekmē vecmāšu sniegto pakalpojumu pieejamība, kā arī citu speciālistu sniegtās un dažādos resursos atrodamās informācijas nepilnība. Kopumā tika secināt, ka Latvijā gan vecmātes profesija, gan profesionālās kompetences sabiedrībā ir zināmas nepilnīgi. Tas ietekmē arī sieviešu lēmumus, izvēloties aprūpes speciālistu. Latvijas veselības aprūpes sistēmas modelis un sieviešu personīgā pieredze ietekmē viņu priekšstatus. Lai veicinātu vecmātes profesijas atpazīstamību, būtu jāņem vērā sieviešu viedoklis un izdarītā izvēle, un jāveic strukturālas izmaiņas dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtībā. Profesionālo asociāciju, nevalstisko organizāciju un citu medicīnas nozares speciālistu iesaiste un stratēģiju izstrāde var palielināt pieprasījumu pēc vecmātes sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi uzlabojot dzemdību palīdzības pakalpojumu kvalitāti, pieejamību, kā arī samazinot valsts finanšu resursu ieguldījumu. Bakalaura darba atslēgas vārdi: vecmāte, vecmātes kompetence, dzemdību palīdzības nodrošināšana, aprūpes sniedzēja izvēle, fizioloģiska grūtniecība, fizioloģiskas dzemdības, dzemdību palīdzības kultūra.

The research of the bachelor's thesis has been developed by highlighting the role of midwives in the health care system in Latvia in the context of providing maternity care. The importance of the profession of midwife in antenatal and maternity care is currently being studied in the world, especially in Europe, promoting the autonomy and recognition of midwives as an independent profession in society. Midwifery care is recommended as primary care during physiological pregnancy, childbirth and the postnatal period, but its availability is limited by a variety of barriers, including health system deficiencies as well as public perceptions and information gaps. The aim of the study is to assess the factors that influence the perceptions of Latvian women of childbearing age about the professional competencies of midwives, and to evaluate how to promote the recognition of the midwifery profession in the context of providing physiological maternity care. The bachelor's thesis study was developed as a quantitative, descriptive cross-sectional study using the MidProQ questionnaire published in 2016, which consists of 6 parts that identify the participants' choices and perceptions related to their age, number of births, place of residence and education level. Only 15.3% (n = 38) of women of childbearing age in Latvia believe that a midwife is the central provider of care during physiological pregnancy, but 63.3-68.1% (n = 157-169) of women see midwife as central childbirth caregiver. Women's perceptions of midwifery competencies both during pregnancy and childbirth are incomplete, especially for young and nullipara women and women without higher education. Recognition of the profession of midwife is influenced by the availability of services provided by midwives, as well as the insufficiency and incompleteness of information provided by other specialists and found in various resources. In general, in Latvia the profession of midwife and its competencies are incompletely known in the society. The model of the health care system in Latvia and the experience of women influence their perceptions. In order to promote the profession of midwife, women's views and choices should be considered when making structural changes to the arrangements for providing maternity care. The involvement of professional associations, non-governmental organizations and other medical professionals and the development of strategies can increase the demand for midwifery services, also improving the quality and availability of antenatal and maternity care and reducing the contribution of public financial resources. Keywords: midwife, midwifery competence, provision of maternity care, choice of care provider, physiological pregnancy, physiological childbirth, maternity care culture.