Latvijas iedzīvotāju mirstība saistībā ar atkarību izraisošo psihoaktīvo vielu lietošanu

Abstract

Darba mērķis: Izpētīt Latvijas iedzīvotāju mirstības tendenču izmaiņas psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ saistībā ar demogrāfiskiem faktoriem un psihoaktīvo vielu veidiem. Aktualitāte: Mirstība psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ ir nopietna sabiedrības veselības problēma, pēc UNODC statistikas datiem pasaulē 2016. gadā narkotikas lietoja aptuveni 275 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 5,6% no pasaules iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra statistikas datiem Eiropas Savienībā narkotikas lieto aptuveni 96 miljoni jeb 29,0% pieaugušo (15–64 gadi). Dati liecina, ka 2017. gadā Eiropas Savienībā ir bijuši vismaz 8238 pārdozēšanas izraisīti nāves gadījumi, kas saistīti ar vienu vai vairākām nelikumīgām narkotiskajām vielām (EMCDDA, 2019b). Narkotikas lietošana ir svarīgs jautājums sabiedrības veselībā Latvijā, jo vidējais no narkotiku pārdozēšanas mirušo vecums ir 33 gadi, līdz ar to mūža ilgums šajā populācijā tiek samazināts. Kā arī cilvēkiem, kuri injicē narkotikas ir paaugstināti riski inficēties ar infekcijām, kurām transmisijas ceļš ir asinis (HIV, hepatīts C), narkotikas lietotāji biežāk ir pakļauti mentālām veselības problēmām, kas paaugstina pašnāvības risku, un narkotikas lietošana paaugstina risku saslimst ar sirds asinsvadu slimībām un vēzi (EMCDDA,2019c). Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darbā tiek izmantota 2008. – 2018. gada Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze. Datu bāzes turētājs ir Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Bakalaura darba pētījuma mērķa grupu Latvijas iedzīvotāji, kuri nomira atkarību izraisošo psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ. Bakalaura - proporciju un biežumu aprēķināšanu. Darbā tika izvēlēts ticamības līmenis - 95%. Lai aprēķinātu mirstību saistība ar atkarību izraisošo psihoaktivo vielu lietošanu tiek izmantots Hī-kvadrāta (χ2) tests. Rezultāti tika uzskatīti par statistiski nozīmīgiem, ja p<0,05. Datu apstrāde un analīze tika veikta ar statistikas datorprogrammu IBM SPSS. Secinājumi: Tika secināts, ka visaugstākie mirstības rādītāji no psihoaktīvam vielām Latvijā laika periodā no 2008. - 2018.gadam bija vīriešiem - 11,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Augstākie mirstības radītāji no psihoaktīvām vielām tiek konstatēti 2009.gadā - 11,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, viszemākie 2011.gadā - 4,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Augstāki mirstības radītāji no psihoaktīvām vielām ir konstatēti Rīgā - 9,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, viszemākie mirstības radītāji ir konstatēti Kurzemes reģionā - 3,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Augstākā mirstība no psihoaktīvam vielām vecumgrupā no 45-54 gadiem - 13,0 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem , zemākā mirstībā vecumgrupā no 15-24 gadiem - 1,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Saturs: bakalaura darbā ir 4 nodaļas un 21 apakšnodaļas. Apjoms ir 56 lpp. Ir izmantoti 42 avoti. Valoda: latviešu valoda.

Aim: To investigate the changes in mortality trends of the Latvian population due to the use of psychoactive substances in relation with demographic factors and types of psychoactive substances. Topicality: Mortality due to psychoactive substances use is a serious public health problem. UNODS data present, that around 275 million people worldwide using drugs in 2016, representing around 5.6% of the world’s population aged 15-64. According to statistics from the European Monitoring Center for Drugs and Drug Addiction, around 96 million or 29.0% of adults (15-64 years) use drugs in the EU. Data show that in 2017 there were at least 8,238 overdose deaths in EU related to one or more illicit drugs (EMCDDA, 2019b). Drug use is an important problem in public health in Latvia, as the average age of drug overdose deaths is 33 years old, thus reducing life expectancy in this population. In addition, people who inject drugs are at increased risk of contracting blood-borne infections (HIV, hepatitis C), drug users are more likely to have mental health problems that increase their risk of suicide, and drug use increases their risk of developing cardiovascular disease and cancer (EMCDDA, 2019c). Study design: Cross-sectional study. Study methods: In the Bachelor’s thesis is used the database of causes of death of Latvian residents in 2008-2018. The database is maintained by the Latvian Centre for Disease Prevention and Control. Data on the causes of death are regularly reported from medical persons. The target group of the Bachelor’s thesis research consists of Latvian residents who died due to the use of addictive psychoactive substances. Bachelor’s thesis – crosstabs and frequencies. The 95% level of reliability was chosen in the work. The Chi-square (χ2) test have used to calculate the relationship between mortality and the use of addictive psychoactive substances. Results were considered statistically significant if p<0.05. Data processing and analysis was performed with the statistical programm IBM SPSS. Conclusions: It was concluded that the highest mortality rates from psychoactive substances in Latvia in the period from 2008 to 2018 were in men – 13.3 cases per 100,000 population. The highest mortality rates from psyachoactive substances are detected in 2009 – 11.3 cases per 100,000 population, the lowest in 2011 – 4.5 cases per 100,000 population. Higher mortality rates from psychoactive substances have been found in Riga – 9.3 cases per 100,000 population, the lowest mortality rates have been found in Kurzeme region – 3.7 cases per 100,000 population. The highest mortality from psychoactive substances in the age group from 45-54 years – 13.0 cases per 100,000 population, the lowest mortality in the age group from 15-24 years – 1.3 cases per 100,000 population. Content: The Bachelor thesis has 4 chapters and 21 subchapters. The volume is 56 pages. Were used 42 Language: Latvian language.