Atkarību izraisošo vielu lietošana ieslodzījuma vietās Latvijā

Abstract

Darba mērķis: Izpētīt atkarību izraisošo vielu lietošanu ieslodzījuma vietās Latvijā.

Aktualitāte: Nonākot ieslodzījumā, daļa no notiesātajiem sāk lietot narkotiskās vielas, bet citi samazina to lietošanas daudzumu vai sāk lietot cita veida narkotiskās vielas. Pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajiem datiem Latvijā 46,0% no visiem 2018. gadā notiesātajiem (1187 cilvēku) bija saistīti ar atkarību izraisošo vielu neatļautu ražošanu, glabāšanu, iegādāšanos vai lietošanu. Narkotisko vielu lietošana ir saistītā ar dažādiem faktoriem, piemēram, ar sociālajiem un demogrāfiskajiem. Ieslodzījuma vide var labvēlīgi ietekmēt narkotisko vielu lietotājus, piemēram, organizējot kaitējumu mazināšanas programmas vai uzlabojot ārstēšanas programmu pieejamību. Hipotēzes 1. Pastāv statistiski nozīmīgas atkarību izraisošo vielu lietošanas atšķirības sociālo un demogrāfisko faktoru grupās. 2. Pastāv statiski nozīmīgas atkarību izraisošo vielu lietošanas atšķirības penitenciāro un ieslodzījuma vietu sociālās vides faktoru grupās.

Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums.

Pētījuma metodes: bakalaurā darbā izmantota datu bāze „Atkarību izraisošo vielu lietošanas tendenču analīze ieslodzījuma vietās Latvijā 2018. gadā”. Kopumā pētījuma derīgo anketu skaits bija 1017 ar respondences līmeni 57,2% no deviņām Latvijas ieslodzījuma vietām (Iļģuciema, Olaines, Liepājas, Jelgavas, Valmieras, Brasas, Rīgas Centrālā ieslodzījuma vieta, Daugavgrīvas, Jēkabpils ieslodzījuma vietas). Svērto respondentu skaits bija 2628. Bakalaura darba hipotēžu pārbaudei tika izmantots biežumu sadalījums un šķērstabulu analīze ar Hī-kvadrāta kritēriju. Atšķirības tika uzskatītas par statistiski nozīmīgām, ja p vērtība (būtiskuma līmenis) bija mazāka par 0,05.

Secinājumi: Nonākot ieslodzījumā, ievērojama daļa sieviešu pārtrauc narkotisko vielu lietošanu. Visaugstākais narkotisko vielu lietošanas īpatsvars tika konstatēts ieslodzītajiem, kuri pirms ieslodzījuma dzīvoja kopā ar draugiem. Narkotisko vielu lietošanas atšķirības pirms ieslodzījuma un ieslodzījumā ir saistītas ar vardarbību un narkotiskajām vielām saistītiem noziegumiem. Nonākot ieslodzījumā atkārtoti, pieaug narkotisko vielu lietotāju īpatsvars. Narkotisko vielu lietotāji pavadīja ieslodzījumā vidēji par 4,9 gadiem ilgāk nekā tie, kuri nelietoja narkotiskās vielas.

Saturs: bakalaura darbs ir iedalīts 4 nodaļās un 11 apakšnodaļās. Darba apjoms ir 67 lappuses, ieskaitot 11 attēlus, 3 tabulas un 1 pielikumu. Izmantoti 67 literatūras avoti. Valoda: latviešu valoda.

Aim: To study the use of addictive substances in penal institutions in Latvia.

Background: In the wake of imprisonment, some prisoners begin to use addictive substances, while others reduce their use or start using other types of drugs. According to the data provided by the Latvian Prison Administration regarding the penal institutions in Latvia, 46.0% of all convicts in 2018 (1,187 people) were involved in the illegal manufacture, possession, acquisition or use of addictive substances. Use of addictive substances is associated with a variety factors, such as social and demographic factors. The prison environment can have a positive impact on drug users, for instance, by organizing harm reduction programs or improving access to treatment programs.

Hypothesis: 1. There are statistically significant differences in the use of addictive substances in the groups of social and demographic factors. 2. There are statistically significant differences in the use of addictive substances among the groups of penitentiary and prison social environment factors.

Study design: cross-sectional study

Study methods: the database “Analysis of drug use trends in Latvian prisons in 2018” was used in the bachelor's thesis. In total, the number of valid questionnaires was 1017 with a response rate of 57.2% of nine Latvian penal institutions including prisons in Ilguciems, Olaine, Liepaja, Jelgava, Valmiera, Brasa, Riga, Daugavgriva and Jekabpils. The number of weighted respondents was 2628. Frequency distribution and crosstab analysis with the Chi-square criterion were used to test the hypotheses of the bachelor's thesis. Differences are statistically significant if the p-value (significance level) was less than 0.05.

Conclusions: When imprisoned, a significant proportion of women stop using drugs. The highest rates of drug use were found among prisoners who lived with friends before imprisonment. Differences in drug use before and in prison are related to violent crime and drug-related crime. With re-incarceration, the proportion of drug users increases. Drug users spent an average of 4.9 years longer in prison than non-drug users.

Contents: the bachelor's thesis is divided into 4 chapters and 11 subdivisions. The volume of the work is 67 pages, including 11 figures, 3 tables, 1 appendix. 67 literature sources were used.

Language: Latvian