Sieviešu norādītie iemesli dalībai valsts apmaksātā dzemdes kakla vēža skrīningā Latvijā 2018. gadā

Abstract

Aktualitāte: Saskaņā ar Spānijas CPV informācijas centra datiem dzemdes kakla vēzis ir otrais biežākais sieviešu nāves cēlonis vecumā no 15 līdz 44 gadiem Eiropā. Augsto mirstības līmeni no dzemdes kakla vēža visā pasaulē varētu samazināt, izmantojot visaptverošu pieeju, kas apvieno profilaksi, efektīvu skrīningu, agrīnu diagnostiku un ārstēšanas programmas. Labāka izpratne par iemesliem, kādēļ sievietes piedalās vai nepiedalās dzemdes kakla vēža skrīningā ir būtiska, lai varētu veikt mērķtiecīgas intervences populācijas līmenī. Neskatoties uz to, ka dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir bezmaksas procedūra un veselības aprūpes un veicināšanas speciālisti aktīvi strādā, lai visām sievietēm mērķa grupā būtu pieejama informācija par šo pakalpojumu, ne visas sievietes piedalās skrīningā.

Mērķis ir noskaidrot kādi ir iemesli piedalīties un nepiedalīties dzemdes kakla vēža skrīningā sieviešu populācijā dažādās sociāli ekonomiskajās grupās Latvijā 2018. gadā.

Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums.

Pētījuma materiāls un metodes: Bakalaurā darbā tika izmantoti dati no Slimību profilakses un kontroles centrā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gadā, kurā piedalījās 3503 cilvēki vecumā no 15-74 gadiem no 9342 apmeklētajām adresēm. Izlases veidošanai izmantota daudzpakāpju nejauša, stratificēta izlases metode ar kvotu elementiem. Dati iegūti tiešās intervijas veidā respondentu dzīvesvietās. Bakalaura darba vajadzībām no pētījuma datu bāzes tika atlasītas 1417 sievietes vecumā no 25 līdz 67 gadiem. Datu analīzei pielietota aprakstošā statistika, šķērstabulu analīze un Pīrsona χ2 tests. Iegūtie rezultāti tika uzskatītie par nozīmīgiem, ja p-vērtība zemāka par 0,05.

Rezultāti: Neatkarīgi no sociāli ekonomiskajā stāvokļa sievietes visbiežāk veic dzemdes kakla vēža skrīningu, ja ir saņēmušas Nacionālā Veselības dienesta sūtītu vēstuli ar uzaicinājumu veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu (67,8%, 95 % TI: 64,9% - 70,6%). Savukārt dzemdes kakla vēža skrīningu, neatkarīgi no sociāli ekonomiskā stāvokļa, sievietes visbiežāk neveic, jo jūtās veselas un viņām nav nekādu sūdzību (59,3%, 95 % TI: 54,3% - 64,1%).

Secinājumi: Biežāk dzemdes kakla vēža skrīningu veic precētas sievietes, sievietes ar augstāku ienākumu līmeni, sievietes, kas strādā pilnu darba slodzi, kā arī sievietes ar augstāko izglītību. Netika atrastas dzemdes kakla vēža skrīninga veikšanas atšķirības dažādās sociāli ekonomiskajās grupās. Tomēr tika pamanītas nelielas atšķirības dzemdes kakla vēža skrīninga neveikšanā dažādās sociāli ekonomiskajās grupās.

Saturs: Darba kopējais apjoms ir 79 lappuses. Tas sastāv no ievada, četrām nodaļām, desmit apakšnodaļām un secinājumiem. Darbā ir 6 attēli, 13 tabulas un 8 pielikumi. Kopā izmantoti 61 literatūras avots.

Relevance: According to Spain HPV Information Centre cervical cancer is the second most common cause of death among women aged 15 to 44 years in Europe. The high mortality rate from cervical cancer worldwide could be reduced through a comprehensive approach that includes prevention, early diagnosis, effective screening and treatment programmes. A better understanding of the reasons why women attend or do not attend cervical cancer screening is essential for targeted population-level health interventions. Even though cervical cancer screening in Latvia is a free procedure and health professionals are actively working to provide information about this service for all women in the target group, not all women attend the screening.

The aim is to find out the reasons for women to attend and not attend cervical cancer screening in different socio-economic groups in Latvia in 2018.

Study design: cross-sectional study.

Method: Data from the Health Behaviour among Latvian Adult Population 2018 survey in Latvia were used in bachelor’s thesis. In this survey participated 3,503 people aged 15 to 74 and interviewer visited 9,342 homes. A multistep random, stratified sampling method with quota elements were used for sampling. Data were collected in the form of a direct interview at the respondents' abode. A total of 1,417 women aged 25 to 67 were selected from the database. Descriptive statistics, cross-sectional analysis and the Pearson χ2 test were used for the analysis of the bachelor thesis data. The results were considered statistically significant if the p-value was less than 0.05.

Results: Regardless of socio-economic status, women are the most likely to attend cervical cancer screening because they received an invitation to a free cervical cancer screening (67.8%, 95% CI: 64.9% - 70.6%). Regardless of socio-economic status, women were most likely to not attend cervical cancer screening because they felt healthy and had not complaints (59.3%, 95% CI: 54.3% - 64.1%).

Conclusions: Cervical cancer screening attendance was higher among married women, with higher incomes, full-time workers, and with higher education level. Socioeconomic groups did not affect the women’s cervical cancer screening attendance status. However socioeconomic groups a little bit affect the women’s cervical cancer screening not attendance status.

Content: The total length of bachelor’s thesis is 79 pages and divided into introduction, four chapters and ten subchapters and a conclusion. The total amount of figures is 6, tables is 13 and attachments is 8. Were used 61 literature sources.