Latvijas un Norvēģijas militārā un politiskā sadarbība no 2010. līdz 2020. gadam

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Latvijas un Norvēģijas militārā un politiskā sadarbība no 2010. līdz 2020. gadam”. Darbs ir aktuāls, jo Latvija un Norvēģija ir sadarbības partneres dažādās jomās, un to politiskā un militārā sadarbība var būt mainījusies starptautiskās drošības apstākļu, kā Krimas aneksijas, izmaiņu rezultātā. Turklāt Norvēģija ir viena no vistuvākajām Latvijas sabiedrotajām valstīm militāros jautājumos. Lai to izpētītu, tiek izmantota kvalitatīvā pētniecības metode – dokumentu analīze. Hipotēze ir, ka, padziļinoties Latvijas un Norvēģijas militārajai sadarbībai, politiskā sadarbība nav padziļinājusies. Lai to apstiprinātu vai noliegtu, ir jāizpēta starp 2010. un 2020. gadu ir notikušo Latvijas un Norvēģijas militāro un politisko sadarbību. Darbs sastāv no trim nodaļām. Pirmā nodaļa ir veltīta liberālisma starptautisko attiecību teorētiskās skolas izvērtēšanai. Tās pirmajā apakšnodaļā ir aprakstīts liberālisms vispārīgi, ar uzsvaru uz tā vēsturisko attīstību un pamatprincipiem, bet otrajā apakšnodaļā tiek izvērtēti starptautisko attiecību pētnieku Džozefa Naja un Roberta Keoheina darbi. Bakalaura darba otrā nodaļa ir veltīta Latvijas un Norvēģijas sadarbībai dažādās jomās: ekonomikā, kultūrā, sabiedrības jautājumos, kā arī politiskajiem un militārajiem jautājumiem pirms 2010. gada. Šī nodaļa sastāv no trim apakšnodaļām. Darba pēdējā nodaļā tiek veikta dokumentu analīze, lai noskaidrotu, kā ir vai nav mainījusies Latvijas un Norvēģijas politiskā un militārā sadarbību. Par politisko sadarbību ir rakstīts tās pirmajā apakšnodaļā, un otrā apakšnodaļa ir veltīta militārajai sadarbībai. Galvenie darba secinājumi ir šādi. Pirmkārt, Latvijas un Norvēģijas militārā sadarbība ir padziļinājusies periodā starp 2013. un 2015. gadu. Otrkārt, Latvijas un Norvēģijas politiskā sadarbība nav ievērojami padziļinājusies šajā laika periodā. Tāpēc ir iespējams secināt, ka šī darba hipotēze apstiprinās.

The title of the bachelor’s thesis is “Military and Political Co-operation of Latvia and Norway between 2010 and 2020”. The thesis is topical because Latvia and Norway are partners in various fields, and their political and military co-operation could have changed due to changes in the international security conditions, such as the annexation of Crimea. Furthermore, Norway is one of Latvia’s closest allied countries in military issues. A qualitative research method – document analysis – is used to research it. The hypothesis is that with the deepening of military co-operation between Latvia and Norway, their political co-operation has not deepened. In order to confirm or reject it, the military and political co-operation of Latvia and Norway between 2010 and 2020 must be researched. The thesis consists of three chapters. The first chapter is dedicated to the international relations theoretical school of liberalism. In its first subchapter, liberalism is described generally, with a focus on its historical development and basic principles, but in the second subchapter, the works of two scholars of international relations, Joseph Nye and Robert Keohane, are evaluated. The second chapter of the bachelor’s thesis is dedicated to the co-operation of Latvia and Norway in various fields: economics, culture, societal issues, as well as political and military issues before 2010. This chapter consists of three subchapters. In the final chapter of the thesis, document analysis is carried out to find out whether or not, and how, the political and military co-operation of Latvia and Norway has changed. Political co-operation is described in the first subchapter, and the second subchapter is dedicated to military co-operation. The main conclusions are as follows. First, military co-operation of Latvia and Norway has deepened in the period between 2013 and 2015. Second, political co-operation has not noticeably deepened in this time frame. Therefore, it is possible to conclude that the hypothesis of this thesis is confirmed.