Fizioterapeitu fizisko aktivitāšu līmenis un fizisko aktivitāšu veicināšana pacientiem

Abstract

Pētījuma mērķis: Noskaidrot fizioterapeitu fiziskās aktivitātes līmeni un tā saistību ar fizioterapeita iesaisti fizisko aktivitāšu veicināšanā pacientiem. Pētījuma dizains: kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Pētījumā piedalījās 43 praktizējošie fizioterapeiti ar darba pieredzi sākot no pusgada. Datu vākšanai tika izmantotā Starptautiskā aptauja par fizisko aktivitāti un anketa par Fiziskām aktivitātēm fizioterapeitu praksē. Aptauju anketas tika pārveidotas elektroniskajā versijā. Fizioterapeiti tika uzaicināti piedalīties pētījumā, izmantojot pētnieka privāto profilu sociālajos tīklos. Pētījuma rezultāti: Visi aptaujātie fizioterapeitu ir informēti par PVO fizisko aktivitāšu rekomendācijām, bet tikai puse spēj tās raksturot. Piektdaļa respondentu neminēja spēka treniņa komponentes nepieciešamību. Aptaujātiem fizioterapeitiem ir mērens vai augsts fizisko aktivitāšu līmenis. Fizisko aktivitāšu veicināšanas biežums ir zems. Noskaidrotā saistība starp fizioterapeitu fizisko aktivitāšu līmeni un fizisko aktivitāšu veicināšanas biežumu ir vāja. Fizisko aktivitāšu veicināšanu ierobežojošo faktoru analīze izdala trīs šķēršļus, ar ko visbiežāk saskarās fizioterapeiti savās praksēs. Divi no šķēršļiem ir pašas fizioterapeita sajūtas, un trešā ir laikā trūkums. Vairākums aptaujāto fizioterapeitu ar lielu iespējamību pielietotu tieši īsas norādes vai padomus savās regulārajās konsultācijās. Secinājumi: Aptaujātiem fizioterapeitiem ir vidējs un augsts fizisko aktivitāšu līmenis, kas ir atbilstošs PVO fizisko aktivitāšu rekomendācijām. Visi fizioterapeiti ir informēti par PVO fizisko aktivitāšu vadlīnijām, bet puse respondentu nespēj tās raksturot. Starp fizioterapeitu fiziskās aktivitātes līmeni un fizioterapeita iesaisti fizisko aktivitāšu veicināšanā pastāv vāja saistība. Fizisko aktivitāšu veicināšanas pasākumu pielietošanas biežums ir zems, iemesls tam ir visbiežāk sastopamie šķēršļi - fizioterapeita pārliecība, ka ieteikumi neuzlabos pacienta stāvokli, nemainīs pacienta uzvedību un laika trūkums, ko iespējams minimizēt ar īsu norāžu un padomu integrēšanu.

Aim of the study: To find out physiotherapists’ physical activity level and its connection with the involvement of a physiotherapist in the promotion of patients’ physical activity. Design: quantitative cross-sectional study. Methods of study: The study included 43 physiotherapists with work experience starting from six months. The International Survey on Physical Activity and the Questionnaire on Physical Activity in Physiotherapist Practice were used for data collection. The questionnaires were converted into an electronic version. Physiotherapists were invited to participate in the study using the researcher's private profile on social networks. Results: All interviewed physiotherapists are aware of the WHO recommendations for physical activity, but only half are able to describe them. One-fifth of respondents did not mention the need for a strength training component. The physiotherapists interviewed have moderate or high levels of physical activity. The frequency of promoting physical activity is low. The established relationship between the level of physical activity of physiotherapists and the frequency of promotion of physical activity is weak. The analysis of the factors limiting the promotion of physical activity distinguishes three obstacles that physiotherapists most often face in their practice. Two of the obstacles are the physiotherapist's own feelings, and the third is a lack of time. Most of the physiotherapists surveyed would most likely use brief instructions or advice in their regular consultations Conclusions: The physiotherapists interviewed have moderate to high levels of physical activity that are in line with the WHO recommendations for physical activity. All physiotherapists are aware of the WHO guidelines for physical activity, but half of the respondents are unable to describe them. There is a weak relationship between the level of physical activity of physiotherapists and the involvement of a physiotherapist in the promotion of physical activity. The frequency of physical activity promotion frequency is low, due to the most common obstacles - the physiotherapist's belief that the recommendations will not improve the patient's condition, change the patient's behavior and lack of time, which can be minimized by integrating short instructions and advice.