Mājas vingrojumu programmas izmantošana gaitas uzlabošanai pacientiem pēc pārciesta insulta: sistemātisks literatūras pārskats

Abstract

Aktualitāte: Insults ir biežākais invaliditātes iemesls un trešā visbiežāk sastopamā slimība, kas var izraisīt dzīvībai bīstamu stāvokli. Latvijā 2018. gadā no insulta mirušas 2045 personas. Insults ir biežākais invaliditātes iemesls un insulta gadījumā var rasties dažādi simptomi, kas parasti attīstās ļoti strauji. Hemiplēģija ir viens no visizplatītākajiem traucējumiem pēc insulta un ievērojami samazina gaitas veiktspēju. Efektīvas gaitas atgūšana ir galvenais mērķis insulta slimnieku rehabilitācijas programmā. Iešanas ātrums ir visizplatītākais gaitas veiktspējas rādītājs, jo tas ir cieši saistīts ar indivīda motoriskās atveseļošanās pakāpi. Vidējais izvēlētais gaitas ātrums personām pēc insulta ir zemāks nekā darbspējīgiem subjektiem, un tas svārstījās no 0,23 m/s līdz 0,73 m/s. Pēc-insulta gaitas traucējumi ir aptuveni 40% pacientu, un tas ir saistīts ar lielāku funkcionālās atkarības līmeni, sliktu dzīves kvalitāti un palielinātu kritienu risku. Kritienu izplatība insulta pacientu vidū var sasniegt pat 73%, tas saistīts ar muskuļu vājumu, līdzsvara traucējumiem, vides apdraudējumiem un zāļu blakusparādību. Mājas rehabilitācija ir daudzsološa alternatīva ambulatorajai vai slimnīcas rehabilitācijas programmai. Mērķis: Apkopot un izanalizēt rezultātus atlasītajos pētījumos par mājas vingrojumu programmas izmantošanu, gaitas ātruma un noietās distances uzlabošanai pacientiem pēc pārciesta insulta. Metodes: Kā datu vākšanas avoti tika izmantotas tiešsaistes datubāzes: Science Direct, ClinicalKey, SAGE journals. Tika izmantoti atslēgas vārdi “stroke”, “exercise”, “balance”, “home exercise program”, “improve balance after stroke”, “gait after stroke”. Atslēgas vārdi tika dažādi kombinēti, kā arī tika izmantots pētījuma gads, lai atrastu atbilstošus pētījumus. Tika iekļauti randomizēti kontroles pētījumi, kas publicēti laika posmā no 2010. gada janvāra līdz 2020. gada janvārim un šajos pētījumos tikuši izmantoti sešu minūšu iešanas tests un/ vai 10 metru iešanas tests. Rezultāti: Darbā tika atlasīti un apskatīti 4 randomizēti kontroles pētījumi, kuru kvalitāte tika novērtēta pēc PEDro skalas. Diviem pētījumam bija 8 balles, vienam 7 balles un vienam 9 balles Apskatītajos pētījumos kopumā piedalījušies 686 pacienti ar pārciestu insultu un to vecums variēja no 33 līdz 91 gadam. Trīs pētījumos tika izmantots 6 minūšu iešanas tests, diviem no pētījumiem tika izmantots 10 metru iešanas test, diviem izmantoja Berga līdzsvara skalu un diviem tika izmantots Fugl-Meyer augšējo un apakšējo ekstremitāšu sensomototrais rādītājs. Visos pētījumos, šajos galvenajos mērījumos, rezultāts uzlabojās gan mājas vingrojumu grupas pacientiem, gan pacientu grupai, kas veica cita veida vingrojumu programmu. Secinājumi: Mājas vingrojumu programma ir izmantojama papildus metode pēc pārciesta insulta ar dažādu pēc-insulta periodu, lai uzturētu noieto distanci un gaitas ātrumu, taču programmai jābūt vienkāršai, motivējošai, ne-laikietilpīgai un viegli izpildāmai.

Topicality: Stroke is the most common cause of disability and the third most common disease that can cause a life-threatening condition. 2,045 people died from stroke in Latvia in 2018. Stroke is the most common cause of disability, and stroke can cause a variety of symptoms, which usually develop very rapidly. Hemiplegia is one of the most common disorders after a stroke and significantly reduces gait performance. Proper gait recovery is a key goal of a stroke rehabilitation program. Walking speed is the most common indicator of gait performance, as it is closely related to an individual's degree of motor recovery. The average selected walking speed for stroke subjects was lower than for able-bodied subjects and ranged from 0.23 m / s to 0.73 m / s. Post-stroke gait dysfunction accounts for approximately 40% of stroke patients and is associated with higher levels of functional dependence, poor quality of life, and an increased risk of falls. The prevalence of falls in the stroke patients can be as high as 73%, due to muscle weakness, lack of balance, environmental hazards and adverse drug reactions. Home rehabilitation is a promising alternative to an outpatient or hospital rehabilitation program. Aim: To summarize and analyze the results of selected studies on the use of a home exercise program to improve gait and walking distance in patients after a stroke. Methods: Online databases were used as data collection sources: Science Direct, ClinicalKey, SAGE journals. Keywords like “stroke”, “exercise”, “balance”, “home exercise program”, “improve balance after stroke”, “gait after stroke ” were used. Keywords were combined in various ways, and the year of the study was used, to find appropriate studies. Randomized control studies published between January 2010 and January 2020 were included wich used a Six Minute Walk Test and / or a 10 metrs Walk Test. Results: The study selected and reviewed 4 randomized controlled trials, the quality of which was assessed according to the PEDro scale, two with 8 points, one with 7 points and one with 9 points. A total of 686 insult patients aged beatween 33 and 91 took part of these controlled trials. Improvements of main measurements, in all trials, were seen both for group of patients with home exercise and for group of patients with other exercise program. Three of the trials used a Six Minute Walk Test, two of the trials used a 10 metrs Walk Test, two used the Berg balance scale, and two used the Fugl-Meyer upper and lower limb sensorimotor index in all studies, these main measurements improved both home for both the exercise group and the group that performed the other type of exercise program. Conclusions: The home exercise program is an additional method to use in rehabilitation after a stroke with different post-stroke periods, to maintain the distance and speed, but the program should be simple, motivating, non-time consuming and easy to perform.