Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas sadarbība aizsardzības un drošības jomā 'Višegrādas formātā' Ukrainas krīzes kontekstā

Abstract

Bakalaura darbā “Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas sadarbība aizsardzības un drošības jomā “Višegrādas formātā” Ukrainas krīzes kontekstā” ir izvērtēta četru Centrāleiropas valstu sadarbība aizsardzības un drošības jomā tā saucamās Višegrādas grupas ietvaros Ukrainas krīzes kontekstā. Tāpat darbā ir raksturotas attiecīgo valstu aizsardzības un drošības politikas pamatnostādnes pirms un pēc Ukrainas krīzes sākuma. Aktualitāti šai tēmai piešķir Ukrainā notiekošās krīzes konteksts un minēto valstu ģeogrāfiskie un politiskie sakari ar Baltijas reģionu. Ņemot vērā izvēlētās draudu līdzsvarošanas teorijas pamatnostādnes, tiek pārbaudīta šāda hipotēze: “Apdraudējuma uztveres atšķirības Centrāleiropas valstīs neļauj izmantot Višegrādas sadarbības formātu integrācijas padziļināšanai aizsardzības un drošības jomā”. Lai pārbaudītu hipotēzi, tiek analizēti attiecīgo valstu svarīgākie dokumenti aizsardzības un drošības jomā – aizsardzības un drošības stratēģijas, koncepti utt. – un pētījumi par apdraudējuma uztveres atšķirībām Centrāleiropas valstīs, tāpat par Višegrādas formāta pielietojumu Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas aizsardzības un drošības politikā. Darba pirmajā nodaļā ir raksturota draudu līdzsvarošanas teorija un to veidojošie elementi. Darba otrajā nodaļā ir izpētīti Višegrādas valstu aizsardzības un drošības politikas pamatnostādnes, Višegrādas grupas izveidošanās un Višegrādas sadarbības formāta pielietojums aizsardzības un drošības jomā pirms Ukrainas krīzes. Trešajā nodaļā ir analizētas izmaiņas Centrāleiropas valstu aizsardzības un drošības politikā un Višegrādas formāta pielietojums pēc Ukrainas krīzes sākuma, tāpat arī apdraudējuma uztvere šajās valstīs. Vispirms tiek noskaidrots, ka apdraudējuma uztvere Centrāleiropas valstīs atšķiras. Tiek noskaidrotas izmaiņas Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas aizsardzības un drošības politikā, identificējot līdzības un atšķirības. Analizējot Višegrādas sadarbības formāta pielietojumu Centrāleiropas valstu aizsardzības un drošības politikā, tiek secināts, ka sadarbība šajā formātā neatbilst iecerētajām ambīcijām gan aizsardzības, gan drošība jomā. Veicot informācijas analīzi, izvirzītā hipotēze tiek apstiprināta daļēji. Pētījumā secināts, ka apdraudējuma uztveres atšķirības, kas pastāv Centrāleiropas valstīs, neļauj izmantot Višegrādas formātu integrācijas padziļināšanai drošības jomā. Savukārt aizsardzības jomā sadarbību Višegrādas formātā kavē citi faktori. Pirmkārt, “tehniskās” problēmas: Polijas pārākums kapacitātes ziņā un ambiciozie modernizācijas projekti, kurus nespēj atbalstīs pārējās Centrāleiropas valstis, un atšķirības bruņoto spēku modernizācijas stratēģijā. Otrkārt, citu sadarbības formātu (NATO, ES) lielāka efektivitāte aizsardzības jautājumos.

The objective of the bachelor’s thesis “Defense and security cooperation of Poland, the Czech Republic, Slovakia, and Hungary in the “Visegrad format” in the context of the Ukraine crisis” is to evaluate the cooperation of four Central European states in the defense and security sphere within the so-called Visegrad group in the context of the Ukraine crisis. Guidelines for the defense and security policy of the respective states before and after the beginning of the Ukraine crisis are also described. The topicality of the thesis is related to the ongoing crisis in Ukraine and the geographical and political connection of the above-mentioned states with the Baltic region. Considering the guidelines of the chosen balance of threat theory, the following hypothesis is verified: “Differences in threat perception in Central European states hinder the use of the Visegrad format from facilitating the integration in the defense and security sphere”. To verify the hypothesis, the most relevant documents in the defense and security sphere of the respective countries – defense and security strategies, concepts, etc. – as well as the studies on differences in threat perception in Central European states and on the role of the Visegrad format in Poland, the Czech Republic, Slovakia, and Hungary defense and security policy are analyzed. The balance of threat theory and its defining features are described in the first chapter of the work. The guidelines of the Visegrad group states’ defense and security policy, the establishment of the Visegrad group and the application of the Visegrad format in given sphere before the Ukraine crisis are examined in the second chapter. The third chapter is devoted to the analysis of changes in the defense and security policy of the Central European states and the application of the Visegrad format after the beginning of the crisis in Ukraine, as well as the perception of threat in these countries. First, it is confirmed that the perception of threat differs in Central European countries. Changes in the defense and security policy of Visegrad group countries also are clarified, identifying similarities and differences. Analyzing the application of the Visegrad format in the defense and security policy of the respective states, it is concluded that the cooperation in this format does not achieve the intended ambitions in both defense and security spheres. It is concluded that the set hypothesis is partially confirmed. The study suggests that differences in threat perception that exist in Central European countries do not allow the Visegrad format to be used to facilitate the integration in the security sphere. In the sphere of defense, cooperation in the Visegrad format is hindered by other factors. Firstly, “technical” issues: Poland’s superiority in terms of capacity and ambitious modernization projects, that the other Central European countries are unable to support, and different modernization strategies of the armed forces.