Personu ar reimatoīdo artrītu līdzestība ilgstošas ambulatoras fizioterapijas laikā: izpratnes izpēte

Abstract

Darba autors: RSU bakalaura studiju programmas “Fizioterapija” studente Laura Markovska Pētījuma nosaukums: Personu ar reimatoīdo artrītu līdzestība ilgstošas ambulatoras fizioterapijas laikā: izpratnes izpēte Pētījuma mērķis: Noskaidrot, kā personas ar reimatoīdo artrītu izprot līdzestību ilgstošas fizioterapijas laikā. Pētījuma uzdevumi: Noskaidrot, kā personas ar RA izprot līdzestības jēdzienu un nozīmi ilgstošas fizioterapijas laikā, un noskaidrot, kādi faktori ietekmē personu ar RA līdzestību ilgstošas fizioterapijas laikā. Pētījuma dizains: Kvalitatīva – fenomenoloģisks pētījums Materiāls: Pētījumā kopā tika iesaistītas piecas personas darbspējīgā vecumā (18 – 62 gadi), kurām diagnosticēts RA, un kuras saņēmušas ilgstošu (vismaz trīs mēnešus) ambulatoru fizioterapijas pakalpojumu, un kuras bija spējīgas sazināties, rakstīt un lasīt latviešu valodā, kā arī sniegt informāciju par līdzestību un tās lomu fizioterapijas kontekstā. Instrumenti: Daļēji strukturēta intervija par tēmu “Personu ar reimatoīdo artrītu līdzestības izpratne ilgstošas ambulatoras fizioterapijas laikā”. Intervijas vadlīniju veidošanai tika izmantota informācija no citu pētījumu rezultātu analīzes. Datu apstrāde un analīze: Interviju audioierakstu transkripcija, iegūtie dati tika analizēti, izmantojot deduktīvo satura analīzi ar indukcijas elementiem (Elo S., Kyngas H., 2007). Rezultāti: Visas intervijas dalībnieces pauda izpratni par savu saslimšanu, minot, ka ar to ir nepieciešams sadzīvot visu mūžu. Pētījuma rezultāti rāda, ka vērojama izpratne par līdzestību un tās nozīmi fizioterapijā. Kā galvenās līdzestības jēdziena veidojošās komponentes tika minētas līdzdalība, sadarbība un atbalsts. Pētījuma dalībnieces pauda viedokli, ka līdzestības ietekmējošie faktori fizioterapijas procesā bija gan personīgie, gan sociālie, gan vides. Secinājumi: Dati liecina, ka pētījuma dalībnieces izprata un fizioterapijas procesā īstenoja līdzestības komponentes, kas ļauj secināt, ka dalībniecēm bija augsta līdzestība. Veicinošie faktori bija saistīta ar vēlmi paaugstināt patstāvības un neatkarības līmeni, sasniegt terapijas mērķus, paškritisms, atbalsts, un fizioterapeita individuāla pieeja. Kavējošie faktori galvenokārt bija grūtības pielāgoties fizioterapeita darba grafikam, sava laika plānošanas problēmas, slimības simptomu saasinājums, kā arī zema motivācija veikt fizioterapeita rekomendācijas patstāvīgi.

Author: Laura Markovska, student of the bachelor’s study programme “Physiotherapy” at RSU Research title: Compliance during prolonged ambulatory physiotherapy of persons with rheumatoid arthritis: research of comprehension. The aim: To determine how persons with rheumatoid arthritis understand compliance during prolonged physiotherapy. Research objectives: To determine how persons with RA understand the definition of compliance and its purpose during prolonged physiotherapy and to determine the factors that impact compliance of persons with RA and its purpose during prolonged physiotherapy. Research design: Qualitative – phenomenology research Research subjects: Research consists of five persons in the working age (18 – 62 years) that have been diagnosed with RA and have received prolonged (at least three months) ambulatory physiotherapy service, and were able to communicate, read and write in latvian as well as provide information on compliance and its role in the context of physiotherapy. Tools: Semi-structured interview about the topic “Compliance during prolonged ambulatory physiotherapy of persons with rheumatoid arthritis”. Information from other research result analyses was used to create interview guidelines. Data analysis: Interview audio-recording transcription, gathered data was analyzed using deductive content analysis with inductive elements (Elo S., Kyngas H., 2007). Results: All research participants expressed understanding of their illness and that they will have to live with it their entire life. Results show that there is an understanding of compliance and its importance in physiotherapy. Participation, cooperation and support were mentioned as the main components of compliance. Participants expressed the opinion that the factors affecting compliance during the physiotherapy process were personal, social and environmental. Conclusions: Interview data suggests that research participants understood and applied the components of compliance during physiotherapy which helps to conclude that participants had high levels of compliance. Contributing factors was linked to the desire to increase the level of self-sufficiency and independence, desire to achieve the goals, self-criticism, support and individual approach of the physiotherapist. The impediments were difficulty adjusting to the physiotherapist’s work schedule, time management, exacerbation of disease symptoms and low motivation.