Fiziskās aktivitātes, to veicinošie un kavējošie iemesli: personu pieredze ar muguras smadzeņu bojājumu krūšu daļā

Abstract

Ievads: Pasaulē katru gadu aptuveni 250 000 līdz 500 000 personu iegūst muguras smadzeņu bojājumu kā rezultātā turpmāk ir jāsadzīvo ar hroniskiem mobilitātes un motoru iemaņu traucējumiem. Optimālas fiziskās aktivitātes personām ar muguras smadzeņu bojājumu palīdz novērst sekundāru komplikāciju risku, uzturēt un uzlabot funkcionālo stāvokli. Pastāv fizisko aktivitāšu veicinoši un kavējoši faktori, kas ietekmē personas ar muguras smadzeņu bojājumu izvēli būt fiziski aktīvai vai ne. Mērķis: Pētījuma mērķis ir noskaidrot kāda ir fizisko aktivitāšu uzturēšanas pieredze, to veicinošie un kavējošie faktori personām ar muguras smadzeņu bojājumu krūšu daļā. Pētījuma dizains: kvalitatīvs pētījums. Pētījuma metodes: dalībnieki – piecas pieaugušas personas ar daļēju muguras smadzeņu bojājumu krūšu daļā, kā rezultātā ir mobilitātes un motoro iemaņu traucējums; instrumenti – daļēji strukturēta telefonintervija ar atvērta tipa jautājumiem par fizisko aktivitāšu uzturēšanas pieredzi personām ar muguras smadzeņu traucējumu, to veicinošajiem un kavējošajiem faktoriem. Intervijas ierakstu transkriptu dati tika apstrādāti ar induktīvā satura analīzes metodi. Rezultāti: Personas ar muguras smadzeņu bojājumu krūšu daļā neatkarības līmenis ir tāds, lai patstāvīgi veiktu fiziskās aktivitātes, kas saistītas ar pašaprūpi, darbu vai atpūtu. Fizisko aktivitāšu veicinošs faktors ir optimāla neatkarības un kontroles atgūšana pēc muguras smadzeņu bojājuma. Fizisko aktivitāšu kavējošie faktori saistīti ar vides, finansiālo un valsts politikas prioritātēm vairāk nekā ar sociālo vidi vai sabiedrību kopumā.

Secinājumi: Personas ar muguras smadzeņu bojājumu krūšu daļā, kas pārvietojas riteņkrēslā neuzskata, ka funkcionālie ierobežojumi būtu iemesls, kas viņiem traucētu iesaistīties sev interesējošās fiziskajās aktivitātēs. Personas ar muguras smadzeņu bojājumu par fizisko aktivitāšu veicinošiem faktoriem uzskata emocionāli motivējošus un ikdienas rutīnu, savukārt par būtisku fizisko aktivitāšu kavējošiem faktoriem personas ar muguras smadzeņu bojājumu krūšu daļā uzskata nepiemērotu apkārtējo vidi un informācijas trūkumu par fizisko aktivitāšu iespējām valstī.

Background: Every year approximately 250 000 to 500 000 people in the world get spinal cord injury and are forced in a future live with chronical mobility and motor skills disorder. Optimal physical activities help prevent pain, maintain and improve functionality. There are factors that prevent people with spinal cord injury from being physically active. Objective: To find out the experience of maintaining physical activity, contributing and delaying factors for people with incomplete thoracic spinal cord injury. Study design: Qualitative study.

Methods: Five adults with incomplete thoracic spinal cord injury, leading to chronic mobility and motor skills disorder; semi – structured telephone interview with open- type issues were used like an instrument. Data from interview records transcription have been processed with method of inductive content analysis. Results: Person with thoracic spinal cord injury level of independence is such as to carry out self-care and work or leisure activities independently. The factor contributing to physical activity is the optimal recovery of independence and control after spinal cord injury. The delaying factors to physical activity relate to environmental, financial and public policy priorities more than to the social environment or society as a whole.

Conclusions: Persons with thoracic spinal cord injury moving in the wheelchair does not consider that functional constraints would be a reason for them to interfere with the physical activities that are of interest to them. The contributing factors to physical activity persons with spinal cord injury considered to be emotionally motivating and daily routines, in turn, serious delaying factors to physical activity for person with thoracic spinal cord injury are the inappropriate environment and lack of information about the possibilities of physical activity in the country.