Personu pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas pieredze par sadarbību ar fizioterapeitu stacionāras rehabilitācijas laikā muskuloskeletālās rehabilitācijas nodaļā

Abstract

Ievads: Ceļa locītavas endoprotezēšanas operācija ir viena no biežākām lielo locītavu protezēšanas operācijām un to skaits katru gadu pieaug. Pierādīts, ka agrīna un savlaicīga rehabilitācijas uzsākšana ir svarīgs faktors funkcionālo spēju atjaunošanas iespēju maksimālai izmantošana. Būtiski, lai rehabilitācija norisinātos savstarpēji sadarbojoties pacientam un rehabilitācijas komandā iesaistītajam veselības aprūpes speciālistam, veidojot terapeitisko aliansi. Uz pacienta vērstas prakses principi palīdz specialistam sasniegt terapeitisku aliansi ar pacientu, veicinot viņa ātrāku rehabilitācijas mērķu sasniegšanu. Mērķis: Noskaidrot, kāda ir personu pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas sadarbības pieredze ar fizioterapeitu rehabilitācijas laikā. Pētījuma dizains: kvalitatīvs pētījums. Pētījuma metodes: dalībnieki – pieci respondenti pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijas, kas saņem stacionāru rehabilitāciju muskuloskeletālās rehabilitācijas nodaļā, instrumenti – daļēji strukturēta intervija ar atvērta tipa jautājumiem. Intervijas ierakstu transkripti tika analizēti ar deduktīvo metodi. Rezultāti: Uzsākot rehabilitāciju pētījuma dalībnieki bija noteikuši mērķus, ko vēlas sasniegt fizioterapijas nodarbībās. Divi no pētījuma dalībniekiem nebija apsprieduši terapijas mērķus ar savu fizioterapeitu, šie respondenti arī norādīja, ka neizprot fizioterapijas nodarbību būtību. Divi no pieciem respondentiem uzskata sevi par pasīvu rehabilitācijas procesa un fizioterapijas nodarbību dalībnieku, un neplāno turpināt patstāvīgi veikt fizioterapeita norādījumus pēc stacionāras rehabilitācijas beigām. Visi pētījuma dalībnieki bija apmierināti ar sadarbību ar savu fizioterapeitu. Secinājumi: Personām pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas stacionāras rehabilitācijas laikā ir svarīgi kopā ar fizioterapeitu apspriest terapijas mērķus un apzināties savu aktīvo lomu terapijas procesā, tādējādi veicinot terapeitiskās alianses veidošanos. Personas pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas, kas piedalījās pētījumā, augsti novērtē savu sadarbību ar fizioterapeitu un viņa profesionalitāti stacionāras rehabilitācijas laikā, bet ne vienmēr sadarbība tiek pilnvērtīgi realizēta.

Background: Knee replacement surgery is one of the most common large joint replacement surgeries and the number is growing every year. Early and timely started rehabilitation has been shown to be an important factor in maximizing the ability to restore functional abilities. It is important that the rehabilitation takes place in cooperation between the patient and the health care specialist involved in the rehabilitation team, creating a therapeutic alliance. The principles of patient-centered care, helps the specialist to achieve a therapeutic alliance with the patient, contributing to the achievement of his or her rehabilitation goals more quickly. Objective: Find out the experience of cooperation of a person after knee arthroplasty with a physiotherapist during in-patient rehabilitation. Study design: qualitative research design Methods: Participants are five respondents after knee arthroplasty, receiving inpatient rehabilitation in the musculoskeletal rehabilitation department. There was used semi-structured interview with open-ended questions. to asses study participants experience about cooperation with physiotherapist during in-patient rehabilitation. Results: At the beginning of in-patient rehabilitation, the participants of the study had determined the goals they wanted to achieve in the physiotherapy classes. Two of the study participants had not discussed the goals of therapy with their physiotherapist, and these respondents also indicated that they did not understand the essence of physiotherapy classes. Two out of five respondents consider themselves to be passive participants in the rehabilitation process and physiotherapy classes, and do not plan to continue to follow the physiotherapist's instructions independently after the end of inpatient rehabilitation. All study participants were satisfied with the collaboration with their physiotherapist. Conclusions: It is important for individuals after knee arthroplasty during inpatient rehabilitation to discuss the goals of treatment with a physiotherapist and to be aware of their active role in the treatment process, thus promoting the formation of a therapeutic alliance. Persons after knee arthroplasty highly value their cooperation with a physiotherapist and his professionalism during inpatient rehabilitation, but the cooperation is not always realized in the best way.