Fiziskā sagatavotība, fizisko aktivitāšu līmenis un veselības pratība projekta 'Sporto visa klase' pilsētskolu dalībniekiem

Abstract

Pētījuma nosaukums. Fiziskā sagatavotība, fizisko aktivitāšu līmenis un veselības pratība projekta “Sporto visa klase” pilsētskolu dalībniekiem. Pētījuma mērķis. Novērtēt un aprakstīt fizisko sagatavotību, fizisko aktivitāšu līmeni un veselības pratību pilsētskolu skolēniem, kas iesaistīti projektā “Sporto visa klase”, salīdzinājumā ar viņu vienaudžiem. Pētījuma metodes. Pētījumā kopā piedalījās 59 dalībnieki, sadalīti mērķa un kontroles grupā. Mērķa grupā tika iekļauti 30 skolēni, kas piedalās projektā “Sporto visa klase” kopš projekta sākuma (vidējais vecums- 12,22 gadi ± 0,45). Kontroles grupā- 29 skolēni, kas projektā nav piedalījušies (vidējais vecums- 12,11 gadi ± 0,30). Dalībnieku novērtēšana noritēja no 2020.gada 20.janvārim līdz 2020.gada 1.februārim sporta manēžā. Dalībnieku fizisko aktivitāšu līmenis tika noteikts, izmantojot Fizisko aktivitāšu novērtēšanas anketu pamatskolai. Fiziskās sagatavotības novērtēšanai tika izmantoti testi no Eurofit testu sistēmas. Dalībnieku zināšanu par veselīgu dzīvesveidu novērtēšanai tikai izmantots Veselības pratības tests. Datu analīze. Datu apkopošana un analīze veikta, izmantojot SPSS 26.versiju (ASV). Datu analīzei izmantotas aprakstošās statistikas metodes (vidējie lielumi, mediāna, standartnovirze, starpkvartīļu izkliede, biežums) un analītiskās metodes (Stjūdenta t-tests, Manna Vitnija tests, Fišera precīzais tests). Rezultāti tika uzskatīti par statistiski nozīmīgiem, ja p < 0,05. Pētījuma rezultāti un secinājumi. Attiecībā uz fizisko aktivitāšu līmeni pētījuma rezultāti norāda uz statistiski būtiski mazāku fizisko aktivitāti “Sporto visa klase” iesaistītajām meitenēm skolas starpbrīžos un pēc skolas (p= 0,028), kā arī brīvajā laikā (p = 0,037), salīdzinot ar viņu vienaudzēm. Fiziskās sagatavotības rezultāti ir statistiski nozīmīgi labāki projekta meiteņu eksplozīvā spēka (p = 0,043) un veiklības testos (p = 0,049), savukārt, projektā iesaistītajiem zēniem- līdzsvara testā (p = 0,026), taču atšķirības lokanības un ķermeņa antropometrijas rādītājos netika novērotas. Tāpat netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības skolēnu veselības pratībā starp grupām. Pētījumā tika secināts, ka “Sporto visa klase” dalībnieces ir mazāk aktīvas ārpusstundu un ārpusskolas periodā, nekā vienaudzes. Lai gan pētījuma rezultāti nav vispārināmi, tika novērots, ka projektā “Sporto visa klase” iesaistītajiem audzēkņiem ir augstāki fiziskās sagatavotības rādītāji, savukārt, veselības pratības zināšanas ir līdzīgas kā viņu vienaudžiem.

Title. Fitness, physical activity levels and health literacy in urban school participants of school programme “Sporto visa klase”. The aim of the study. To measure and report physical activity levels, fitness and health literacy in urban school participants of programme “Sporto visa klase”, compared to their peers. Methods. A total of 59 participants were enrolled in the study, devided into aim and control group. The aim group included 30 students, who’ve been participants of “Sporto visa klase” since the beginning of the project ( mean age- 12,22 years ± 0,45). Control gruoup- 29 students, who’ve not participated in the project ( mean age- 12,11 years ± 0,30). Assesment of the participants was conducted in a sports arena from January 20th, 2020 to February 1st, 2020. Physical activity level was assessed using the Physical Activity Questionnaire for Children. Tests from The Eurofit Battery were used to measure fitness levels. To evaluate participants knowledge of healthy lyfestile a “Veselības pratības tests” test was used. Data analysis. Data was collected and analysed using SPSS 26.0 (USA). To analyse the data, methods of descriptive statistics (mean, median, standard deviation, interquartile range, frequency) and analytical statistics (Student’s t-test, Mann- Whitney test, Fisher’s exact test) were used. Level of statistical significance was set at p < 0,05. The results and conclusions. In terms of physical activity levels, research results suggest significantly lower activity levels in school brakes and after school periods (p= 0,028), as well as in free- time activities (p = 0,037) within girls involved in the programme, compared to girls their age. Significantly better fitness results were seen in explosive strength (p = 0,043) and agility (p = 0,049) tests for “Sporto visa klase” girls, while for boys involved in the programme- in balance test (p = 0,026), however, differences in flexibility and anthropometric measurements were not observed. Likewise, no statistically significant differences between the two grups were seen in terms of health literacy. It was concluded that female participants of programme “Sporto visa klase” are less active during recess and after-school, then girls their age. Although the results can not be generalized, it was noticed that the participants of the programme have higher fitness levels, however, health literacy is equal to their peers.