Dzīves kvalitātes salīdzinājums pirms un pēc rehabilitācijas kursa pacientiem ar mugurkaula jostas daļas stenozi pēc transpedikulārās fiksācijas vai laminektomijas operācijas

Abstract

Darba nosaukums: Dzīves kvalitātes salīdzinājums pirms un pēc rehabilitācijas kursa pacientiem ar mugurkaula jostas daļas stenozi pēc transpedikulārās fiksācijas vai laminektomijas operācijas. Darba autors: Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Fizioterapija” 4.kursa students Sergejs Davidovičs. Darba mērķis: Izvērtēt dzīves kvalitātes izmaiņas pirms un pēc rehabilitācijas kursa pacientiem ar mugurkaula jostas daļas stenozi pēc transpedikulārās fiksācijas vai laminektomijas operācijas. Aktualitāte: PVO dzīves kvalitāti definē kā personas fizisko veselību, psiholoģisko stāvokli, personisko pārliecību, sociālās attiecības un to saistība ar apkārtējās vides īpatnībām. Mugurkaula jostas daļas stenoze ir klīnisks sindroms, kas izpaužas ar sāpēm apakšējās ekstremitātēs. Mugurkaula jostas daļas stenoze var negatīvi ietekmēt vispārējo ar veselību saistīto dzīves kvalitāti, īpaši negatīvi ietekmējot fizisko stāvokli. Metodes: Kvantitatīvā, neeksperimentālā, aprakstošā pētījumā piedalījās 9 sievietes un 5 vīrieši, kopumā 14 dalībnieki (n=14) ar izoperētu mugurkaula jostas daļu pēc diagnosticētas mugurkaula jostas daļas stenozes. Pētījumā iekļautie pacienti tika izoperēti pēdējo 5 mēnešu laikā. Dalībnieku vecums no 50 līdz 64 gadiem. Dzīves kvalitātes novērtēšanai tika izmantota SF-36v2 ar dzīves kvalitāti saistīta anketa, kuras rezultāti tika transformēti skaitliskās vērtībās, izmantojot Optum’s PRO CoRE programmu. Rezultāti: Ir uzlabojušies ar veselību saistītie dzīves kvalitātes rādītāji, salīdzinot SF-36v2 anketas rezultātus pirms rehabilitācijas kursa un pēc tā pabeigšanas. Fizisko spēju (PF) kritērijs – no 69,97 ballēm līdz 86,43 ballēm, dažādu aktivitāšu un dalības (RP) kritērijs – no 58,03 uz 76,79 ballēm; ķermeņa sāpju (BP) kritērijs – no 56,57 uz 80,29 ballēm; vispārējās veselības (GH) kritērijs – no 59,86 uz 75,21 ballēm; spēka un enerģijas (VT) kritērijs – no 57,14 uz 65,18 ballēm; sociālo spēju (SF) kritērijs – no 56,25 uz 79,46 ballēm. Secinājumi: Pētījuma dalībniekiem ar veselību saistītie dzīves kvalitātes rādītāji 2 nedēļas pēc rehabilitācijas kursa uzsākšanas, salīdzinot ar rādītājiem uzsākot rehabilitācijas kursu, ir uzlabojušies. Pētījuma dalībniekiem ar veselību saistītie dzīves kvalitātes rādītāji 4 nedēļas pēc rehabilitācijas kursa pabeigšanas, salīdzinot ar rādītājiem 2 nedēļas pēc rehabilitācijas kursa uzsākšanas, ir uzlabojušies. Ar veselību saistītie visi astoņi dzīves kvalitātes kritēriji pētījuma laikā ir uzlabojušies, visvairāk uzlabojies ķermeņu sāpju kritērijs, mazāk uzlabojies spēka un enerģijas kritērijs.

The title of Bachelor Thesis: Comparison of quality of life before and after rehabilitation course in patients with lumbar spine stenosis after transpedicular fixation or laminectomy operation. Author: Riga Stradiņš University fourth year Physiotherapy student Sergejs Davidovičs. The aim of study: To evaluate changes in quality of life before and after the rehabilitation course in patients with lumbar spine stenosis after transpedicular fixation or laminectomy operation. Objective: The WHO defines quality of life as a person's physical health, psychological condition, personal beliefs, social relationships and their relationship with the environment. Degenerative lumbar spinal stenosis is a common disease today. Lumbar spine stenosis is a clinical syndrome characterized by pain in lower extremities. Lumbar spine stenosis can have an adverse effect on overall health-related quality of life, particularly on physical condition. Methods: Quantitative, non-experimental, descriptive study. The study included 9 women and 5 men (n = 14) with an postoperated lumbar spine after diagnosed stenosis. The patients in the study have had surgery in the last 5 months. Participants ranged in age from 50 to 64 years. The SF-36v2 quality of life questionnaire was used to assess quality of life, the results of which were transformed into numerical values using the Optum’s PRO CoRE program. Results: Health-related quality of life indicators have improved compared to before and after rehabilitation. Physical ability (PF) criterion - from 69.97 points to 86.43 points, various activities and participation (RP) criterion - from 58.03 to 76.79 points; body pain (BP) criterion - from 56.57 to 80.29 points; general health (GH) criterion - from 59.86 to 75.21 points; strength and energy (VT) criterion - from 57.14 to 65.18 points; social ability (SF) criterion - from 56.25 to 79.46 points. Conclusion: For the participants of the study, the health-related quality of life indicators 2 weeks after the start of the rehabilitation course have improved compared to the indicators when starting the rehabilitation course. For the study participants, the health-related quality of life indicators 4 weeks after the completion of the rehabilitation course have improved compared to the indicators 2 weeks after the start of the rehabilitation course. All eight health-related quality-of-life criteria have improved over the study, with the body pain criterion improving the most and the strength and energy criterion improving less.