Aeroba slodze kognitīvu funkciju saglabāšanai personām pēc saslimšanas ar Alcheimera slimību. Sistemātisks literatūras apskats

Abstract

Pamatojums: Alcheimera incidence Eiropā ir 11.09 uz 1000 personām un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaits trīskāršosies. Ir pierādīts, ka aerobas aktivitātes uzlabo neiroģenēzi un sinaptoģenēzi un aizkavē Beta-amyloid uzkrāšanos galvas smadzenēs. Ar aerobu aktivitāšu palīdzību ir iespējams saglabāt personu funkcionēšanas spējas, tādā veidā uzlabojot dzīves kvalitāti personām ar Alcheimera slimību. Darba mērķis: Sistemātiski apkopot un analizēt pieejamos pētījumus, lai noskaidrotu, kādas intensitātes aeroba slodze ietekmē kognitīvās funkcijas personām ar Alcheimera slimību. Metodes: Pētījumi meklēti tādās datubāzēs kā ScienceDirect, Researchgate, Physiotherapy Evidence Database (PEDro) un PubMed, izmantojot atslēgas vārdus Alcheimers disease; aerobic exercise; aerobic load; aerobic activities. Darbā iekļauti randomizēti kontrolēti pētījumi par aerobas slodzes intensitātes ietekmi uz kognitīvām funkcijām personām ar Alcheimera slimību. Tika atlasīti pētījumi, kas publicēti no 2010. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. janvārim. Rezultāti: Detalizētai analīzei tika atlasīti četri pētījumi, kuros piedalījās 164 personas ar Alcheimera slimību. Vienā no pētījumiem tika izmantotas zemas intensitātes aeroba slodze ar dozētām pastaigām. Citā pētījumā tika pētīta augstas intensitātes aerobas slodzes treniņa, izmantojot velotrenažieri, eliptisko trenažieri un tredmilu, ietekme. Divos pētījumos kā intervence tika izmantotas vidējas intensitātes aeroba slodze – vienā tika izmantots tredmils, otrā aerobās slodzes treniņa metode netika precizēta. Baker D., L., et.al., 2011 pētījumā ar augstas intensitātes aerobas slodzes treniņa palīdzību, salīdzinājumā ar kontrolgrupu tika saglabāti tādi kognitīvo funkciju testu rezultāti, kā Symbol-Digit Modalities test, Verbal Fluency test, Stroop test, Trail Making test, Task Switching (P=.04). Venturelli M., et.al. 2011 ar zemas intensitātes aerobām aktivitātēm tika saglabāti MMSE testa rezultāti salīdzinājumā ar kontrolgrupu (P=.03). Arcoverde S, et al. 2014 pētījumā tika novērots, ka ar vidējas intesitātes aerobas slodzes palīdzību uzlabojās rezultāti CAMCOG testā un saglabājās MMSE testa rezultāti salīdzinājumā ar kontroles grupu. Morris J. K., et al. 2017 pētījumā netika novēroti individuāli uzlabojumi atmiņas vai izpildfunkciju testu rezultātos, taču tika novērota sakarība starp uzlabojumiem kardiorespiratorās sistēmas slodzes toleranci un uzlabojumiem atmiņas funkcijās un hippocampus izmēros. Secinājumi: Ar zemas intensitātes aerobas slodzes palīdzību, sešu mēnešu laikā, veicot tās trīs līdz piecas reizes nedēļā, ir iespējams saglabāt tādas kognitīvās funkcijas kā orientācijas spējas, atmiņu, matemātisko domāšanu, uzmanību un valodas funkcijas. Ar vidējas intensitātes aerobas slodzes palīdzību, 16 nedēļu laikā, veicot tās divas reizes nedēļā, ir iespējams saglabāt orientācijas spējas, valodas funkcijas, atmiņu, uzmanību, abstraktu domāšanu, uztveri un kalkulācijas spējas Ar augstas intensitātes aerobas slo

Objective: Systematically collect and analyze trials, to determine, which intensity of aerobic exercise is effective for cognitive function improvement for persons with Alzheimer’s disease. Methods: Literature search was performed in ScienceDirect, Researchgate, Physiotherapy Evidence Database (PEDro) and PubMed databases, with keywords Alzheimer’s disease; aerobic exercise; aerobic load; aerobic activities. Randomized controlled trials about aerobic exercise impact on cognitive functions for people with Alzheimer’s disease are included in the review. Chosen trials were published from 1st of January 2010 until 1st of January 2020. Results: Four studies were chosen for this review, in all studies together there were 164 participants. One study used low intensity aerobic walking program, one trial had high intensity aerobic exercises and used elliptical trainer, treadmill and stationary bicycles, two trials used medium load aerobic exercises – one used treadmill for intervention and other didn’t specify used aerobic method. Baker D., L., et.al., 2011trial with high intensity aerobic exercise program sustained cognitive test results in Symbol-Digit Modalities test, Verbal Fluency test, Stroop test, Trail Making test, Task Switching (P=.04) Venturelli M., et.al. 2011 trial sustained MMSE result compared to control group (P=.03) with low intensity aerobic exercise program. In Arcoverde S, et al. 2014 study CAMCOG and MMSE results were sustained with moderate intensity aerobic exercise program. In Morris J. K., et al. 2017 trial where no difference in memory and executive function compared to control group, but there were significant relationship between Vo2peak and memory composite. Conclusion: with low intensity aerobic exercise, in six month period, doing it three to five times a week, it is possible to sustain orientation, memory, mathematical thinking, attention and language functions. With moderate intensity aerobic exercise, in 16 month period, doing it for two times a week, it is possible to sustain orientation, language functions, memory, attention, abstract thinking, calculation and perception. With high intensity aerobic exercise, in six months, doing it for 4 times a week, it is possible to sustain mental elasticity, multitasking, efficiency of information processing and selective attention.