Dažādu gaitas treniņu izmantošana gaitas ātruma uzlabošanā bērniem ar cerebrālo trieku. Sistemātisks literatūras pārskats

Abstract

Darba nosaukums: Dažādu gaitas treniņu izmantošana gaitas ātruma uzlabošanā bērniem ar cerebrālo trieku. Sistemātisks literatūras pārskats Darba mērķis: Apkopot un analizēt pieejamās zinātniskās publikācijas, lai noskaidrotu, kā pacienta aktīvā iesaiste dažādu gaitas treniņu laikā ietekmē gaitas ātrumu. Pētījuma metodes: Izmantotās datu bāzes: Science Direct, PubMed, Reaserch Gate; Physiotherapy Evidence Database. Sistemātiskajā literatūras pārskatā iekļauti pētījumi, kuri ir atbilstoši tēmai, izdoti pēdējo 10 gadu laikā, no 2010. gada līdz 2020. gadam, atrodami pilnā formātā angļu valodā un atbilst izvirzītajiem iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem. Iekļautie pētījumi novērtēti ar PICOS metodi un novērtēti pēc PED’ro skalas. Rezultāti: Apkopota informācija par septiņiem pētījumiem. Salīdzinot pētījumos apskatīto terapiju efektivitāti atkarībā no pacienta aktīvās iesaistes, visefektīvākā terapija bija treadmila treniņš bez svara atbalsta ar vidējo gaitas ātruma uzlabojumu 0,31 m/s. Tam sekoja treadmila treniņš ar svara atbalstu, pēc kuriem vidēji gaitas ātrums uzlabojās par 0,08 m/s, nākamais ir robotizēts gaitas treniņš ar vidējo uzlabojumu 0,07 m/s. Ar vidēji mazāko gaitas ātruma uzlabojumu 0,06 m/s ir zemes gaitas treniņš. Secinājumi: Visi apskatītie gaitas treniņu veidi efektīvi uzlabo gaitas ātrumu bērniem ar cerebrālo trieku. Treniņu ar tajos izmantotām palīgierīcēm efektivitāte ir saistīta ar pacienta aktīvu iesaisti treniņu procesā. Efektīvākais ir treadmila treniņš bez svara atbalsta, savukārt, gaitas treniņā uz zemes, kur pacienta aktīvā iesaiste ir vislielākā, gaitas ātruma uzlabošanās bija vismazākā. Vienota secinājuma izvirzīšanu par visefektīvāko treniņa veidu apgrūtina pētījumos iekļauto dalībnieku atšķirīgie vecumi, dažādās cerebrālās triekas formas, iekļaušanas un izslēgšanas kritēriju, kā arī terapijā pavadītā laika atšķirības.

Title. Different gait training use to improve gait speed in children with cerebral plasy. Systematic review. Objective. To collect and examine the available scientific publications to see how a patient’s active involvement during gait training influences the gait speed. Methods. The literature search was performed in Science Direct, PubMed, Reaserch Gate; Physiotherapy Evidence Database. The systematic review includes studies that are relevant to topic, issued over last 10 years, fom 2010 to 2020, can be found in full format in English and meet the inclusion and exclusion criteria. The included studies have been evaluated by the PICOS method and evaluated on the PED’ro scale. Results. Information was collected from seven studies. Comparing the effectiveness of the therapy in studies depending on the active involvement of the patient, the most effective therapy was a treadmill training without weight support with a total improvement of 0,31 m/s. This result was followed by a treadmill training with weight support after which the average gait speed improved by 0,08 m/s. The next is a robotic gait training with an average improvement of 0,07 m/s. With the lowest average gait speed improvement is gait training on the ground with 0,06 m/s. Conclusions. All viewed gait training methods in research papers effectively improves gait speed for children with cerebral palsy. The effectiveness of training with assistive devices used in them is related to the active patient involvement in the training process. The most effective is treadmill training without weight support, while in a gait training on the ground where the patient's active engagement is the highest, the improvement in gait speed was the smallest. The establishment of a single conclusion on the most effective type of training is hampered by the different ages of the participants involved in the studies, the different forms of cerebral palsy, the criteria for inclusion and exclusion, and differences in the time spent in therapy.