ASV-Ķīnas “tirdzniecības kara” ietekme uz ASV reģionālo lomu Austrumāzijas reģionā: Korejas Republikas gadījuma izpēte

Abstract

Darba nosaukums ir “ASV-Ķīnas “tirdzniecības kara” ietekme uz ASV reģionālo lomu Austrumāzijas reģionā: Korejas Republikas gadījuma izpēte”. Darba autors ir Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 3. studiju gada students Kristiāns Vasiļevskis. Darba zinātniski pētnieciskais vadītājs ir Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras asoc. profesors Edijs Bošs. Darbs ir aktuāls saistībā ar to, ka ASV piedzīvo izmaiņās tās reģionālajā lomā, tai skaitā Austrumāzijas reģionā, kurā izteikti šīs izmaiņas iezīmē ASV-Ķīnas “tirdzniecības karš”. Izmaiņas ASV reģionālajā lomā raisa jautājumus par to, vai Korejas Republika, kas ir ASV sabiedrotā, ir gatava mainīt savu alianšu uzvedību un sākt pielabināties Ķīnai. Darba hipotēze ir “ASV-Ķīnas “tirdzniecības karš” nav mainījis ASV reģionālo lomu tādā mērā, lai mainītu Korejas Republikas alianšu uzvedības formu no pretbalansēšanas uz pielabināšanos Ķīnai”. Hipotēze tiek pārbaudīta analizējot Korejas Republikas alianšu uzvedības pazīmēs ekonomikā un nacionālajā drošībā, ASV-Ķīnas “tirdzniecības kara” kontekstā. Viss darbs sastāv no četrām nodaļām. Pirmajā nodāļā ir piedāvāts ir teorētiskais apkopojums par draudu līdzsvara (BoT) teoriju, un par to, kā šo teoriju ir iespējams pielietot, lai skaidrotu valstu alianšu uzvedību. Kā arī tika piedāvāts skaidrojums ASV uzvedībai starptautiskajā sistēmā no BoT teorijas izpratnes. Darba otrajā nodaļā tiek skaidrots kādas izmaiņas ir iespējams identificēt varu polaritātēs Austrumāzijas reģionā. Darba trešajā nodaļā tiek skaidroti iemesli tam kāpēc ir izcēlies ASV-Ķīnas “tirdzniecības karš”, tiek piedāvāta svarīgāko notikumu apraksts hronoloģiskā secībā, un skaidrots kāda ASV-Ķīnas “tirdzniecības kara” ietekme un reakcija bija vērojama Korejas Republikas kontekstā. Darba ceturtajā daļā ir piedāvāta kvalitatīvā analīze, kurā tiek skaidrots vai izmaiņas ASV reģionālajā loma, saistībā ar ASV-Ķīnas “tirdzniecības karu” ir mainījušās Korejas Republikas alianšu uzvedības modeli. Darba gaita iegūtie galvenie secinājumi ir, pirmkārt, Korejas Republika paliek lojāla savā alianšu piederībā un joprojām iestājas par ASV-Korejas Republikas militārās alianses saglabāšanu. Otrkārt, attiecība uz Ziemeļkorejas denukliarizācijas procesu Korejas Republika izrādīja atsevišķas pielabināšanās Ķīnai pazīmes. Treškārt, Korejas Republika turpina uztvert ASV kā galveno izdzīvošanas garantu pret Ziemeļkorejas agresiju, Korejas Republikas alianšu uzvedības modelis attiecībā pret Ķīnu turpina būt pretbalansēšana.

The title of the paper is ‘USA-China 'trade war's' impact on USA's regional role in East Asia: the case of the Republic of Korea.’ The author is Riga’s Stradiņš University Faculty of European Studies International Relation – European Studies program 3rd years student Kristiāns Vasiļevskis. The scientific supervisor is Riga’s Stradiņš University Political Science Cathedra associate professor Edijs Bošs. The topical importance of the research stems from the fact that the United States in recent years observes changes in its regional role. This includes the East Asia region as well, where the impact of changes is particularly pronounced is the US-China ‘trade war’. Changes that occur to the US’s regional role raise questions on how the US’s allies respond to these changes. In the case of South Korea valid is the question of whether changes in the US’s regional role had made South Korea bandwagon towards China. The hypothesis is – that changes in the US’s regional during US-China ‘trade war’ did not alter enough South Korea’s alliance behavior from counterbalancing to bandwagoning. The hypothesis is tested by analyzing South Korea’s alliance behavior in the economy and national defense during US-China ‘trade war’. The research consists of four chapters. The first chapter explains the basics of the Balance of Threat (BoT) theory and its use when analyzing the state’s alliance behavior. Additionally, it provides an assessment of how BoT theory explains the US’s behavior in the international system. The second chapter evaluates the changes in polarities of power in the East Asia region in recent years. The third chapter explains the reasons behind US-China ‘trade war’, provides a timeline of the main events, and assesses main impact points on South Korea. Forth chapter analyzes whether changes in the US’s regional role observed during US-South Korea ‘trade war’ changed South Korea’s alliance behavior. The main conclusions of the work are, firstly, South Korea remains a loyal alliance partner of the US. South Korea works to preserve the military alliance with the US. Secondly, it was possible to observe the slightest bandwagoning moves from South Korea towards China regarding North Korea’s denuclearization process. Thirdly, South Korea still primarily bets on the US’s help in eliminating North Korea’s threat and chooses to counterbalance against China.