Koalīcijas valdības veidošana pēc Latvijas Republikas 6. un 13. Saeimas vēlēšanām (salīdzinošā analīze)

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Koalīcijas valdības veidošana pēc Latvijas Republikas 6. un 13. Saeimas vēlēšanām (salīdzinošā analīze)”. Tēma tika izvēlēta, lai analizētu populistisko partiju spēju realizēt varu pēc ievēlēšanas Saeimā, veicot salīdzinājumu starp valdības veidošanas procesu pēc 6. un 13. Saeimas vēlēšanām. Laikā, kad Latvijā notika valdības veidošana pēc 13. Saeimas vēlēšanām, vairāki politologi un jomas eksperti atsaucās uz grūtībām valdības veidošanā, kādas jau bija novērojamas pēc 6. Saeimas vēlēšanām. Abu notikušo vēlēšanu rezultātā parlamentā iekļuva skaitliski daudz politisko partiju un partiju apvienību, tai skaitā vairāki jauni un populistiski spēki, kas radīja sadrumstalotību, polarizāciju un grūtības valdības izveides procesā. Bakalaura darba ietvaros tika izvirzīta hipotēze, ka populistiskās partijas gūst panākumus parlamenta vēlēšanās, bet nespēj izveidot valdošo koalīciju. Darbs balstīts uz teorētisko literatūru, kas skaidro valdības veidošanu (koalīcijas veidošanas teorija). Pirmajā nodaļā tiek apskatīta teorētiskā literatūra par koalīciju un valdību veidošanu, kā arī ietekmējošiem aspektiem. Otrajā nodaļā apkopota un analizēta informācija par 6. un 13. Saeimas vēlēšanām un valdības izveides procesu. Savukārt trešajā nodaļā tiek veikts salīdzinošais pētījums, izmantojot kvalitatīvo pētniecības metodi – dokumentu analīzi, kā arī interviju analīzi, par koalīcijas valdības veidošanu pēc 6. un 13. Saeimas vēlēšanām. Abu vēlēšanu rezultātā pie varas esošā partija zaudēja noteicošo lomu parlamentā un valdībā, jo izveidojās vairākas jaunas (populistiskas) partijas, kas sevi pieteica kā alternatīvu pastāvošajām varas partijām. Valdību abos gadījumos spēj izveidot tikai ar trešo piegājienu pēc divu premjera amata kandidātu neapstiprināšanas, par premjeru izvēloties kompromisa personu, kura nepiedalījās attiecīgajās Saeimas vēlēšanās. Veicot salīdzinošo analīzi, tika secināts, ka darba sākumā izvirzītā hipotēze apstiprinājās. Jaunveidotās partijas, izmantojot populismu priekšvēlēšanu laikā, guva panākumus parlamenta vēlēšanās, bet nespēja izveidot valdošo koalīciju un valdību. Abos gadījumos nozīmīga loma bija Valsts prezidentam.

The title of the bachelor’s thesis is “A coalition government formation after the 6th and 13th Saeima of the Republic of Latvia elections (comparative analysis)”. The topic was chosen to analyze the ability of populist parties to exercise power after election to the Saeima by making a comparison between the government formation process after the 6th and 13th Saeima elections. At the time of government formation following the 13th Saeima elections, several political scientists refer to the difficulties in forming the government, which were already observed after the 6th Saeima elections. As a result of the two elections, many political parties entered the parliament, including several new, creating fragmentation, polarization, and difficulties in government formation. The bachelor's thesis hypothesized that populist parties would succeed in parliamentary elections but would not be able to form a ruling coalition. The work is based on theoretical literature that explains coalition formation theory. The first chapter examines the theoretical literature on the formation of coalitions and governments, as well as influencing aspects. The second chapter summarizes and analyzes information on the 6th and 13th Saeima elections and the government formation process. In the third chapter, a comparative study is carried out using a qualitative research method - document analysis, as well as interview analysis, on the formation of a coalition government after the 6th and 13th Saeima elections. As a result of both elections, the ruling party lost a key role in parliament and government because formed several new (populist) parties that declared themselves as an alternative to the existing power parties. In both cases, the government was formed only after the two prime minister candidates had not been approved, choosing as a prime minister a compromise person who did not participate in the Saeima elections. During the comparative analysis, it was concluded that the hypothesis put forward at the beginning of the work was confirmed. The newly formed parties, using populism during the pre-election period, succeeded in the parliamentary elections but failed to form a ruling coalition and government. In both cases, the President of Latvia played an important role.