Māsu un pacientu biežāki konfliktu iemesli, to ietekmējošie faktori un risināšana stacionārā

Abstract

Māsas darbā komunikācijas un sadarbības prasmēm ir liela nozīme, jo tās nav ierobežotas tikai ar vienu vai vairākiem aprūpējamiem pacientiem, bet gan izplatās plašāk un ietver sevī saskarsmi arī ar pacienta piederīgiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem un darbīniekiem. Tos apvieno kopīgs mērķis - palīdzēt pacientiem saņemt kvalitatīvu ārstniecisko palīdzību, pēc iespējas atveseļoties un uzlabot savu dzīves kvalitāti. Savukārt konflikts pacienta veselības aprūpē arī nav izņēmums, jo gan māsa, gan pacients ir katrs ar savām individuālām īpašībam, atšķirīgām vērtībām, attieksmi, vajadzībām un cerībām. Turklāt konflikts ar pacientu var rasties jebkurā brīdī, kas apgrūtina māsas spējas paredzēt tos un izvairīties no tiem. Tādēļ māsai arī ir jāprot jebkurā brīdī, apstākļos un noskaņojumā spēt uz tiem pareizi reaģēt un maksimāli efektīvi risināt konfliktus ar pacientiem. Lai sasniegtu izvirzīto pētnieciskā darba mērķi un uzdevumu - noskaidrot māsu un pacientu biežākos konfliktu iemeslus, to ietekmējošos faktorus un risināšanu stacionārā, tika veikts kvantitatīvs pētījums stacionāros. Pētījumā iesaistījās un tika anketētas 125 māsas ar darba pieredzi vismaz vienu gadu. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka biežākie konfliktu iemesli starp māsam un pacientiem stacionārā ir pacientu neadekvāta uzvedība un attieksme, neapmierinātība ar aprūpi un piederīgo iejaukšanās vai traucēšana aprūpē. Savukārt māsu un pacientu biežākie konfliktu ietekmējošie faktori ir pacientu zināšanu trūkums, respondentu darba slodze stacionārā, pacienta fiziskais un garīgais veselības stāvoklis un viņu piederīgo iesaistīšana aprūpes procesā. Tostarp, biežākie konfliktu risināšanas veidi, ko izvēlas māsas stacionāros, ir sadarbība ar pacientiem un situācijas izrunāšana ar viņiem. Dotais pētījums var tikt izmantots par pamatu citiem līdzīgiem vai ar šo tēmu saistītiem pētījumiem par māsu un pacientu komunikāciju, kas var būt noderīgi gan darba organizatoriskā, gan medicīniskā praksē.

In nursing, communication and collaboration skills are very important, because it is not limited with one or more being cared patients, but are more widespread and include communication with their relatives and other healthcare professionals, who share a common goal - helping patients receive quality medical treatment, to recover as much as possible and improve their quality of life. On the other hand, conflict in the patient's health care, is no exception, because the nurse and the patient are each with their own individual characteristics, values, attitudes, needs, and expectations. Therefore, conflict can arise at any time that impairs the ability of the nurse to avoid them. And it is important reason why the nurses must be able to predict, handle, manage and resolve the conflict with patients in the most effective manner, at any time and situation. In order to achieve the aim and task of research to find the Most frequent causes of nurses' and patients' conflicts, their influencing factors and resolutions in the hospital, was conducted a quantitative study involving 125 nurses with work experience not less than one year. According to the study, the most common causes of conflicts between a nurse and a patient in a hospital are inadequate patient behavior and attitudes, dissatisfaction with care, and patient’s relatives interference in the care. Nurses 'and patients' most common factors influencing conflicts are lack of knowledge of patients, workload of respondents in hospital, physical and mental health of patients and involvement of their relatives in the care process. In particular, the most common ways of resolving conflicts that nurses choose to do are to cooperate and talk with patient about it. This study can serve for other similar or related research about nurse and patient communication, which can be useful in organizational and medical practice.