Svara un auguma dinamikas izmaiņas pamatskolas vecuma bērniem, Covid – 19 pandēmijas ierobežojumu ietekme uz tiem

Abstract

Augums ir svarīgs ģenētiski noteikts un stabils rādītājs, pēc kura nosaka citus parametrus – ķermeņa svaru, krūšu un galvas apkārtmēru, kā arī citus funkcionālos rādītājus. Augšanas process uzskatāms par vienu no galvenajiem parametriem bērna vispārējās veselības stāvokļa raksturošanai. Bērna attīstību un augšanu ietekmē dažādi iekšējie un ārējie faktori - iedzimtība, apkārtējā un emocionālā vide, fiziskā un psihiskā veselība, uztura kvalitāte, gan arī hormonālās sistēmas darbība (Dzīvīte-Krišāne, 2022; Dzīvīte Krišāne, I. u.c.). Aptaukošanās izplatība bērnu un pusaudžu vidū augusi no 1 % 1975. gadā līdz 8 % meiteņu un 9 % zēnu vidū 2016. gadā. Tikai 1 – 2 % bērnu aptaukošanās ir saistīta ar ģenētiskām un endokrīnām slimībām, pārējie 98 % gadījumu virssvara un aptaukošanās iemesls bērniem ir nesabalansēts uzturs un mazkustīgums. Covid – 19 pandēmijai ir bijusi plaša ietekme uz bērnu veselību visā pasaulē. Pandēmijas laikā vairākas valstis ir novērojušas bērnu aptaukošanās izplatības palielināšanos. Pētījumi liecina, ka pandēmija saasināja aptaukošanās riska faktorus (Gailīte, 2020). Aptaukošanās bērniem ir visbūtiskākā sabiedrības veselības problēma divdesmit pirmajā gadsimtā. Tā ir kļuvusi par pandēmiju visā pasaulē. Bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos agrīni draud attīstīties sirds un asinsvadu sistēmas slimības, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, metaboliskais sindroms, insulīna rezistence, 2. tipa cukura diabēts, dažādu veidu audzēji, ortopēdiskas, nopietnas psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas, kā arī citi hroniski traucējumi (Gardovska, D., Dzīvīte-Krišāne, I. un Gailite, J., 2022). Šī pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot virssvara un aptaukošanās izplatību pamatskolas vecuma bērniem, analizējot Covid – 19 pandēmijas ierobežojumu ietekmi uz tiem. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika veikta literatūras avotu izpēte un kvantitatīvs pētījums svara un auguma dinamikas izmaiņām pirmskolas vecuma bērniem un Covid – 19 pandēmijas ietekmi uz tiem. Tika izveidota datu bāze par skolēnu svaru un auguma ikgadējiem mērījumiem no pirmās līdz devītajai klasei, datus iegūstot no pacientu ambulatorajām kartēm. Tika veikts aprakstošs un salīdzinošā tipa pētījums, izmantojos Microsoft Excel programmu un IBM SPSS 20 programmatūru, pielietojot Pīrsona Hī kvadrātā testu, Fišera Eksakto testu kvalitatīvajiem datiem, bet kvantitatīvajiem datiem Šapīrova Vilka testu, neatkarīgo izlašu t testu, Manna – Vitnija U testu. Darba pirmajā daļā iekļauts literatūras apskats par bērna fizisko attīstību un augšanu, statistikas dati par aptaukošanos un lieku svaru, lieko svaru un aptaukošanos, kā arī Covid- 19 pandēmijas ietekmi uz to. Otrajā daļā tiek aprakstītas pētījuma metodes un pētījuma rezultāti. Pētījumā tika iekļauti 149 skolēni, izslēdzot 65 skolēnus, kuriem nebija pilnvērtīgi veikti svara un auguma mērījumi. Kopumā pētījumā tika iekļauti 62 zēni un 87 meitenes, kuri dzimuši laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam. Pirms Covid – 19 pandēmijas gadu mērījumi atbilst laika posmam no 2014. līdz 2019. gadam, bet laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam veiktos mērījumus ietekmējuši Covid – 19 pandēmijas ierobežojumi. Analizējot pētījuma rezultātus tika secināts, ka virssvars un aptaukošanās ir aktuāla problēma visās vecuma grupās no pirmās līdz devītajai klasei. Skolēni, kuriem ir virssvars un aptaukošanās jau pirmajā klasē ir pakļauti lielākam riskam, ka liekā svara problēma saglabāsies visus pamatskolas gadus. Arī zema svara problēma ir izplatīta visās klasēs, izņemot devīto klasi, kur nevienam skolēnam nebija pazemināts svars. Analizējot svaru starp dzimumiem, astotajā (p = 0,014) un otrajā klasē (p = 0,048) uzrādās nozīmīgas sakarības. Astotajā klasē meitenēm visvarbūtīgāk būs normāls svars – 13 (86,7 %), bet vismazāk varbūtīgi būs zems svars – 0 (0,0 %). Zēniem visvarbūtīgāk būs pazemināts svars – 3 (25,0 %), vismazāk varbūtīgi, ka būs normāls svars – 4 (33,3 %). Meitenēm nav tendence uz virsvaru – 1 (6,7 %) un aptaukošanos - 1 (6,7 %), zēniem tiecas uz virssvaru – 3 (25,0 %) un aptaukošanos – 2 (16,7 %). Otrajā klasē visvarbūtīgāk, ka zēniem būs zems svars– 5 (8,8 %), bet meitenēm visvarbūtīgāk, ka nebūs zems svars – 0 (0,0 %). Meitenēm ir tendence būt ar normālu svaru – 56 (78,9 %), nav tendence uz virssvaru – 9 (12,7 %) un aptaukošanos – 6 – (8,5 %). Zēniem nav tendence uz normālu svaru – 37 (64,9 %), tendence uz virssvaru – 8 (14,0 %) un aptaukošanos – 7 (12,3 %). Nozīmīga auguma garuma atšķirība starp zēniem un meitenēm ir astotajā klasē, kur zēni ir garāki par meitenēm. Nozīmīgas atšķirības starp svaru un dzimumiem nav nevienā no klasēm. Nozīmīgas atšķirības starp svara pieaugumu un dzimumiem nav nevienā no klasēm. Meitenēm augšanas pīķis ir vērojams no trešās uz piekto klasi, kur vērojama nozīmīga atšķirība auguma garuma pieaugumā, salīdzinājumā ar zēniem. Zēniem augšanas pīķis vērojams no sestās uz devīto klasi, kur vērojama nozīmīga atšķirība auguma garuma pieaugumā, salīdzinājumā ar meitenēm. Covid – 19 pandēmijas ierobežojumi nozīmīgi ietekmēja svara pieaugumu visās klasēs, izņemot trešo klasi. Covid – 19 pandēmijas ierobežojumi auguma garuma pieaugumu nozīmīgi ietekmēja tikai astotās klases meitenes, kur vērojamas nozīmīgs auguma garuma pieaugums, salīdzinot ar gadiem, kurus neietekmēja Covid – 19 pandēmijas ierobežojumi. Covid – 19 pandēmijas ierobežojumi radīja nozīmīgu ietekmi svara pieaugumam pamatskolas vecuma bērniem.

Height is an important genetically determined and stable indicator, which determines other parameters - body weight, chest and head circumference, as well as other functional indicators. The growth process is considered one of the main parameters for characterizing the child's general state of health. A child's development and growth are influenced by various internal and external factors - heredity, surrounding and emotional environment, physical and mental health, quality of nutrition, as well as the functioning of the hormonal system. The prevalence of obesity among children and adolescents has increased from 1% in 1975 to 8% among girls and 9% among boys in 2016. Only 1-2% of children's obesity is related to genetic and endocrine diseases, in the remaining 98% of cases, the cause of overweight and obesity in children is an unbalanced diet and inactivity. The Covid-19 pandemic has widely affected children’s health around the world. During the pandemic, an increase in the prevalence of childhood obesity has been observed in several countries. Research shows that the pandemic exacerbated obesity risk factors. Obesity in children is the most significant public health problem of the twenty-first century. It has become a worldwide pandemic. Children and adolescents with obesity are at an early risk of developing diseases of the cardiovascular system, arterial hypertension, dyslipidemia, metabolic syndrome, insulin resistance, type 2 diabetes, various types of tumors, orthopedic, serious psychological, and neurological problems, as well as other chronic disorders. The aim of this research is to find out the prevalence of overweight and obesity among primary school-aged children, analyzing the impact of the restrictions of the Covid-19 pandemic on them. In order to achieve the set goal, a study of literature sources was carried out as well as a quantitative study of changes in the dynamics of weight and height in preschool children and the impact of the Covid-19 pandemic on them. A database of annual measurements of the weight and height of students from the first to the ninth grade was created, obtaining data from the medical charts of the patients. Descriptive and comparative research was conducted, using Microsoft Excel program and IBM SPSS 20 solution, applying Pearson's Chi-square test, Fisher's Exact test for qualitative data, and Shapirov's Wolf test for quantitative data, independent sample t-test, Mann-Whitney U test. The first part of the work includes a review of the literature on the physical development and growth of the child, statistical data on obesity and overweight, as well as the impact of the Covid-19 pandemic on it. The second part describes the research methods and research results. 149 students were included in the research, excluding 65 students who did not have complete measurements of weight and height. In total, 62 boys and 87 girls born between 2007 and 2015 were included in the research. The measurements of the years before the Covid-19 pandemic correspond to the period from 2014 to 2019, but the measurements made in the period from 2020 to 2022 were affected by the restrictions of the Covid-19 pandemic. Analyzing the results of the research, it was concluded that overweight and obesity are actual problems in all age groups from the first to the ninth grade. Students who are overweight and obese already in the first grade are at a higher risk that the overweight problem will persist throughout the elementary school period. Also, the problem of being underweight is common in all classes, except for the ninth grade, where no student was underweight. When analyzing the weight between genders, significant relationships appear in eighth (p=0.014) and second grade (p=0.048). In the eighth grade, girls are most likely to have a normal weight - 13 (86.7%), and the least likely to be underweight - 0 (0.0%). Boys are most likely to be underweight - 3 (25.0%), least likely to be normal weight - 4 (33.3%). Girls do not tend to be overweight - 1 (6.7%) and obese - 1 (6.7%), boys tend to be overweight - 3 (25.0%) and obese - 2 (16.7%). In the second grade, boys are most likely to be underweight - 5 (8.8%), while girls are most likely not to be underweight - 0 (0.0%). Girls tend to have a normal weight - 56 (78.9 %), no tendency to be overweight - 9 (12.7 %), and obese - 6 - (8.5 %). Boys have no tendency towards normal weight – 37 (64.9%), tend to have an overweight – 8 (14.0%) and obesity – 7 (12.3%). A significant height difference between boys and girls occurs in the eighth grade, where boys are taller than girls. There are no significant differences between weight and gender in any of the grades. There are no significant differences between weight gain and gender in any of the grades. For girls, the growth peak is observed from the third to the fifth grade, where there is a significant difference in height growth compared to boys. For boys, the growth peak is observed from the sixth to the ninth grade, where there is a significant difference in height growth compared to girls. The restrictions of the Covid-19 pandemic had a significant impact on weight gain in all grades except the third grade. The restrictions of the Covid-19 pandemic had a significant impact on height growth only among girls in the eighth grade, where there was a significant increase in height compared to years that were not affected by the restrictions of the Covid-19 pandemic. The restrictions of the Covid-19 pandemic had a significant impact on weight gain in primary school-aged children.