Durālas punkcijas epidurāla bloka salīdzinājums ar konvencionālu epidurālu bloku dzemdību analgēzijai

Abstract

Darba mērķi: salīdzināt durālas punkcijas epidurālas atsāpināšanas (DPEA) un konvencionālās epidurālas atsāpināšanas (EA) efektivitāti dzemdību analgēzijai. Pieradīt, ka DPEA ir efektīva un droša dzemdību atsāpināšanas metode. Pētījuma materiāli un metodes: prospektīvā kohortu pētījumā tika iekļautas sievietes ar dzemdību sākumu 37.-42. grūtniecības nedēļā, kuras izvēlējās neiroaksiālu dzemdību analgēziju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā laika periodā no 2023.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 31.jūlijām. Pētījuma populācija tika sadalīta divās grupās – vienai grupai tika veikta konvencionāla epidurāla analgēzija (EA), otrai – durālas punkcijas epidurāla analgēzija (DPEA). Tika novērtēts laiks līdz apmierinošai atsāpināšanai (Numeric pain score ≤3 ballām), sakrālā un motorā bloka iestāšanās laiks, atsāpināšanas nepilnības (unilaterāla/ heterogēna blokāde), manipulācijas ar epidurālu katetru, kopējais nepieciešamais medikamentu daudzums dzemdību atsāpināšanai un laiks starp atkārtotiem bolusiem epidurāli, kā arī jaundzimušā stāvoklis pēc Apgares skalas 1. un 5. minūtes beigās. Rezultāti: EA grupā laiks līdz NPS≤3 ballēm bija 9.55±3.02 minūtes, DPEA grupā 7.83±3.87 minūtes, p=0.12. Sakrālā blokāde tika sasniegta 22.7% EA grupā un 84.2% DPEA grupā, p<0.001. Motorais bloks netika novērots. Heterogēna blokāde tika novērota 27.3% EA grupā un 10.5% DPEA grupā, p=0.25. Manipulācijas ar epidurālu katetru tika veiktas tikai vienā gadījumā EA grupā- katetrs pavilkts 1 cm uz āru. Dzemdības atrisinājas ar ķiezargriezienu 36.4% EA grupā un 31.6% DPEA grupā, p=0.5, operatīvas vaginālas dzemdības (vakuumekstrakcija) notika 9.1% un 10,5% gadījumu EA un DPEA grupās respektīvi. Pirmais atkārtotais lokālā anestētiķa bolus bija nepieciešams vēlāk DPEA grupā (pēc 124.7± 43.6 minutēm) nekā EA grupā (pēc 93.5±33.2 minutēm), p<0.05. Statistiski ticama atšķirība laikā līdz nākamajām medikamenta bolusa devām netika novērota pacientēm, kam dzemdības turpinājās ilgāk par 120 minutēm pēc EA/DPEA uzsākšanas. Kopējais bupivakaīna daudzums stundā bija 11.46±2.46mg/st EA grupā un 9.34±2.75mg/st DPEA grupā, p<0.05. Statistiski nozīmīga atšķirība netika konstatēta jaundzimušo Apgares skalas vērtējumos 1. un 5. minūtes beigās. Pēcpunkcijas galvassāpes netika novērotas nevienā gadījumā. Secinājumi: DPEA ir saistīta ar lielāku sakrālās blokādes attīstības varbūtību. Pielietojot DPEA tehniku pagarinās laiks līdz pirmai atkārtotai lokāla anestētiķa bolusa devai un tā ir saistīta ar mazāku lokāla anestētiķa patēriņu stundā salīdzinot ar EA.

Aim of the study: To determine the correlation between the effectiveness of Dural Puncture Epidural Analgesia (DPEA) and Epidural Analgesia (EA) in labor analgesia. To establish that DPEA is an effective and safe method for labor analgesia. Materials and Methods: In a prospective cohort study, women in labor at 37-42 weeks of gestation, requiring neuraxial labor analgesia at Pauls Stradins Clinical University Hospital Obstetrics Department, were included from October 1, 2023, to July 31, 2023. The study population was divided into two groups – one receiving conventional epidural analgesia (EA) and the other receiving dural puncture epidural analgesia (DPEA). The time to satisfactory analgesia (Numeric Pain Score ≤3 points), sacral and motor blocks, analgesic deficiencies (unilateral/heterogeneous blockade), manipulation with the epidural catheter, total drug requirement for labor analgesia, and time between repeated epidural boluses were assessed. The newborn's condition was evaluated according to the Apgar scale at 1 and 5 minutes. Results: In the EA group, the time to NPS≤3 points was 9.55±3.02 minutes, and in the DPEA group, it was 7.83±3.87 minutes, p=0.12. Sacral blockade was achieved in 22.7% in the EA group and 84.2% in the DPEA group, p<0.001. Motor block was not observed. Heterogeneous blockade was observed in 27.3% in the EA group and 10.5% in the DPEA group, p=0.25. Manipulation with the epidural catheter occurred only once in the EA group – the catheter was pulled 1 cm outward. Cesarean section resolved 36.4% in the EA group and 31.6% in the DPEA group, p=0.5, operative vaginal deliveries (vacuum extraction) occurred in 9.1% and 10.5% in EA and DPEA groups, respectively. The first repeated local anesthetic bolus was needed later in the DPEA group (after 124.7±43.6 minutes) than in the EA group (after 93.5±33.2 minutes), p<0.05. Statistically significant differences in the time to subsequent boluses were not observed. In patients with labor lasting longer than 120 minutes after the initiation of EA/DPEA, the total amount of bupivacaine per hour was 11.46±2.46mg/h in the EA group and 9.34±2.75mg/h in the DPEA group, p<0.05. No statistically significant difference was found in Apgar scores of newborns at 1 and 5 minutes. Post-dural puncture headache cases were not observed. Conclusions: DPEA is associated with a higher probability of sacral blockade development. The application of the DPEA technique prolongs the time to the first repeated bupivacaine bolus and is associated with lower local anesthetic consumption per hour compared to EA.