Dobeles novada pašvaldības kultūrpolitikas iekšējā un ārējā komunikācija: reģionālās identitātes iesaiste.

Abstract

Maģistra darba “Dobeles novada pašvaldības kultūrpolitikas iekšējā un ārējā komunikācija: reģionālās identitātes iesaiste” mērķis ir noskaidrot, kā, ar kādiem instrumentiem, izmantojot kurus kanālus un kādām mērķauditorijām un cik koordinēti tiek izmantota Dobeles novada pašvaldības iekšējā un ārējā komunikācija kultūrpolitikas jomā. Darbā aplūkots pašreizējais Dobeles novada kultūrpolitikas komunikācijas stāvoklis. Pētījuma kontekstā “iekšējā komunikācija” attiecas uz informācijas, stratēģiju un direktīvu apmaiņu Dobeles novada pašvaldībā. Ārējā komunikācija pētnieciskajā darbā tiek attiecināta uz kultūrpolitikas komunikāciju starp Dobeles novada pašvaldību un Dobeles novada iedzīvotājiem. Darba teorētiskā daļa ir balstīta uz visaptverošu esošās literatūras apskatu par kultūrpolitiku, komunikācijas teoriju un kultūrpolitikas komunikāciju pašvaldībās. Balstoties uz tādu zinātnieku kā Armīna Kleina, Klausa Beka un ievērojamu kultūras studiju jomas pētnieku pamatdarbiem, maģistra darbs sniedz stabilu teorētisko pamatu, lai izprastu kultūrpolitikas komunikācijas sarežģītību Dobeles novadā. Pētījumā atklājās, ka kultūrpolitikas komunikāciju Dobelē raksturo daudzveidīgs klāsts, kas vērsts uz iedzīvotāju un ieinteresēto pušu iesaistīšanu. Pašvaldības dokumentu un interviju atbilžu analīze iezīmēja vairākus svarīgus novērojumus. Pētījums uzsvēra pārredzamības un dialoga nozīmi kultūrpolitikas veidošanā, un tādiem komunikācijas mehānismiem kā sabiedriskās apspriešanas un ieinteresēto personu iesaistīšanas forumi ir izšķiroša nozīme lēmumu pieņemšanas procesos. Pētījums atklāja problēmas, ar kurām saskaras pašvaldību iestādes iekšējā komunikācijā, piemēram, kultūrpolitikas informācijas nesaskaņotību. Neskaitot pielikumus, darbs sastāv no 72 lapaspusēm, teorētiskās un empīriskās daļas. Darbā izmantotas divas pētniecības metodes: dokumentu analīze un padziļinātas daļēji strukturētas intervijas. Dokumentu analīze ļauj padziļināti izpētīt Dobeles novada kultūrpolitikas iekšējās un ārējās komunikācijas koordināciju, savukārt 11 daļēji strukturētās intervijas sniedz vērtīgu ieskatu no galvenajām kultūrpolitikas īstenošanā iesaistītajām pusēm.

The aim of the master's thesis "Internal and external communication of the cultural policy of the Dobele region municipality: the involvement of regional identity" is to find out how, with what tools, using which channels and for which target audiences, and how coordinated the internal and external communication of the Dobele region municipality is used in the field of cultural policy. The work examines the current state of cultural policy communication in Dobele region. In the context of the study, "internal communication" refers to the exchange of information, strategies and directives in the municipality of Dobele region. External communication in the research work is attributed to cultural policy communication between the municipality of Dobele region and the residents of Dobele region. The theoretical part of the work is based on a comprehensive review of existing literature on cultural policy, communication theory and communication of cultural policy in municipalities. Based on the basic works of scientists such as Armin Klein, Klaus Beck and prominent researchers in the field of cultural studies, the master's thesis provides a solid theoretical basis for understanding the complexity of cultural policy communication in the Dobele region. The research revealed that cultural policy communication in Dobele is characterized by a diverse range, aimed at involving residents and interested parties. Analysis of municipal documents and interview responses highlighted several important observations. The study highlighted the importance of transparency and dialogue in cultural policy-making, and communication mechanisms such as public consultation and stakeholder engagement forums are crucial in decision-making processes. The study revealed problems faced by local government institutions in internal communication, for example, inconsistency of cultural policy information. Not counting the appendices, the work consists of 72 pages, theoretical and empirical part. The work uses two research methods: document analysis and in-depth semi-structured interviews. The analysis of documents allows for an in-depth study of the coordination of internal and external communication of the cultural policy of Dobele district, while 11 semi-structured interviews provide valuable insight from the main parties involved in the implementation of the cultural policy.