Intelekta struktūras testa (IST) pamatotības pārbaude: intelekta rādītāju saistība ar mācību un darba izpildes rādītājiem.

Abstract

Pētījuma mērķis bija pārbaudīt Intelekta struktūras testa (IST) vienlaicīgo/konverģento pamatotību, izpētot intelekta rādītāju saistību ar mācību un darba izpildes rādītājiem. Tā kā personāla atlasē tiek izmantoti dažādi intelekta testi, tas norāda uz aktuālu problēmu - nav pētījumu par to prognostisko pamatotību attiecībā uz darba izpildi. Šādu pētījumu nav arī par IST testu. Maģistra darba pētījuma centrālais teorētiskais modelis ir Ketela - Horna intelekta teorija, kuras attīstību vēsturiski lielā mērā ietekmējusi psihometriskās pieejas attīstība intelekta izpētē. Tās centrālā doma ir: intelekta struktūru veido vispārīgais intelekts, bet to – mazākas specifiskās spējas. Galvenie pētījuma jautājumi: 1. Vai pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp verbālā, skaitliskā un vizuāli telpiskā intelekta un spriešanas spēju rādītājiem un mācību un darba izpildes radītājiem organizācijā X? 2. Vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp verbālo, skaitlisko un vizuāli telpisko zināšanu kopīgo rādītāju un mācību un darba izpildes radītājiem organizācijā X? 3. Kuri intelekta rādītāji vislabāk prognozē darba izpildes rādītāju? 4. Kuri intelekta rādītāji un demogrāfiskie radītāji vislabāk prognozē mācību rādītājus? Pētījumā piedalījās 50 uzņēmuma X darbinieki, vecumā no 19-55 gadiem (M = 33,72, SD = 8,64), 58% sievietes, 58% respondentu pabeigta vidējā izglītība, 42% augstākā, 82% pamatvaloda latviešu. Iekļaušanas kritēriji: brīvprātīgi vēlas piedalīties pētījumā; vismaz 18 gadi; vismaz vidusskolas izglītība; latviešu valodas zināšanas pietiekamā līmenī. Dati tika ievākti ar Intelekta Struktūras Testu (Intelligenz-Struktur-Test 2000 R; IST 2000 R), ko latviešu valodā adaptēja (Ļubenko u. c. 2022). Mācību izpildes rādītāji, tika mērīti ar testiem, kas izstrādāti un pieņemti uzņēmumā X. Darba izpildes rādītāji, tika vērtēts ar dalībnieku tiešo darba vadītāja novērtējumu. Pētījuma rezultāti atklāja, ka verbālais, skaitliskais intelekts un spriestspēja vislabāk prognozē darbinieku profesionālās mācības; netika konstatēta saistība starp darba snieguma un intelekta rādītājiem; verbālās zināšanas un vecums prognozē mācību rādītājus. Iegūtie pētījuma rezultāti daļēji apliecina Intelekta Struktūras testa latviešu versijas vienlaicīgo/konverģento pamatotību. Iegūtie rezultāti, būtu interesanti iepazīšanai darbinieku atlasē un apmācībās organizācijās.

The purpose of the study was to examine the concurrent/convergent validity of the Intelligence Structure Test (IST) by investigating the relationship of intelligence scores with academic and work performance scores. Since various intelligence tests are used in personnel selection, this indicates an actual problem - there are no studies on their prognostic validity regarding job performance. There are no such studies on the IST test either. The central theoretical model of the master`s thesis research is Kettel-Horn`s theory of intelligence, the development of which has historically been largely influenced by the development of the psychometric approach in the study of intelligence. Its central idea is: the structure of intelligence is made up of general intelligence, and it is made up of smaller specific abilities. Main research questions: 1. Are there statistically significant relationships between verbal, numerical, and visuospatial intelligence and reasoning ability scores and learning and job performance creators in organization X? 2. Is there a statistically significant relationship between the composite score of verbal, numerical, and visuospatial knowledge and the learning and performance drivers? 3. Which intelligence scores best predict job performance? 4. Which intelligence measures and demographic measures best predict academic performance? 50 employees of company X, aged 19-55 years (M = 33.72, SD = 8.64), 58% women, 58% of respondents completed secondary education, 42% higher education, 82% native language Latvian, participated in the study. Inclusion criteria: voluntarily willing to participate in the study; at least 18 years old; at least a high school education; knowledge of the Latvian language at a sufficient level. Data were collected with the IST (Intelligenz-Struktur-Test 2000 R; IST 2000 R), which was adapted into Latvian (Lubenko et al., 2022). The results of the study revealed that verbal, numerical intelligence and judgment are the best predictors of employees` professional learning; no relationship was found between work performance and intelligence indicators; verbal proficiency and age predict learning performance. The obtained research results partly confirm the concurrent/convergent validity of the Latvian version of the Intelligence Structure test. Learning performance was measured by tests developed and adopted at Company X. Job performance was measured by the participants' direct supervisor's evaluation. These results will be interesting to read in employee selection and training in organizations.