Garīguma un reliģiozitātes saistība ar līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labbūtību Latvijas sieviešu izlasē vecumā no 45 līdz 55 gadiem.

Abstract

Maģistra darba mērķis bija izpētīt saistības starp garīgumu un reliģiozitāti, līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labbūtību 45-55 gadus vecu sieviešu izlasē Latvijā. Izaicinājumi, ar ko saskaras sievietes šajā dzīves posmā: ģimenes modeļa un attiecību maiņa, personiskās identitātes pārstrukturēšana, vairāku vienlaikus sastopamu biopsihosociālu stresa faktoru pārvarēšana (Thomas et al., 2018). Tā kā iepriekšējos pētījumos tika konstatēta garīguma un reliģiozitātes saistība ar psiholoģiskās labbūtības rādītājiem, bija svarīgi izpētīt, vai 45-55 gadus vecu sieviešu izlasē Latvijā ir novērojama līdzīga korelācija un kādi faktori ir saistīti ar to, un, vai līdzjūtības pret sevi konstrukts to prognozē vai mediē. Pētījumā piedalījās 155 Latvijā dzīvojošas un latviski runājošas sievietes vecumposmā no 45 līdz 55 gadiem. Tika izmantotas četras aptaujas: Reliģijas centralitātes aptauja (Huber & Huber, 2012; Trups-Kalne, 2019), Ikdienas garīgās pieredzes skala (Underwood, 2006; Zemvaldis, 2016), Līdzjūtības pret sevi skala (Neff, 2002; Tamsone 2015), Psiholoģiskās labbūtības skala (Ryff, 1989; Voitkāne un Miezīte, 2002) un sociāli demogrāfisko datu aptauja. Sākotnēji tika veikta aptaujas DSES atkārtota adaptācija latviešu valodā. Dati tika ievākti, izmantojot Microsoft Forms elektronisku tiešsaistes aptauju. Tika secināts, ka Latvijas sieviešu izlasē vecumā no 45 līdz 55 gadiem psiholoģisko labbūtību vislabāk prognozē līdzjūtība pret sevi un faktoru līmenī tās trīs aspekti – apzinātība, nenorobežošanās un pārņemtība. Pētījuma rezultāti var iedrošināt iekļaut līdzjūtības pret sevi praksi kā nozīmīgu psiholoģisku intervenci psiholoģiskās konsultēšanas, veselības aprūpes un arī pastorālās konsultēšanas ietvaros, lai atbalstītu sieviešu psiholoģisko labbūtību vidējā brieduma dzīves posmā.

Atslēgvārdi: garīgums, reliģiozitāte, līdzjūtība pret sevi, psiholoģiskā labbūtība.

The aim of the master's thesis was to explore the relationship between spirituality and religiosity, compassion for oneself and psychological well-being in a sample of women aged 45-55 in Latvia. Challenges faced by women at this stage of life: changing the family model and relationships, restructuring personal identity, overcoming several concurrent biopsychosocial stressors (Thomas et al., 2018). Since previous studies have found the relationship of spirituality and religiosity with indicators of psychological well-being, it was important to study whether a similar correlation is observed in the sample of women aged 45-55 in Latvia and what factors are related to it, and whether the construct of compassion for oneself predicts or mediates it. 155 Latvian-speaking women living in Latvia, 45-55 years old, participated in the study, four surveys were used: Religion Centrality Survey (Huber & Huber, 2012; Trups-Kalne, 2019), Daily Spiritual Experience Scale (Underwood, 2006; Zemvaldis, 2016), Self-Compassion Scale (Neff, 2002; Tamsone 2015), The Psychological Well-Being Scale (Ryff, 1989; Voitkāne un Miezīte, 2002) and the Socio-Demographic Data Survey. Data were collected through Microsoft Forms electronic online survey. As a result of the study, it was concluded that for the psychological well-being of women aged 45-55 years the best predictor is self-compassion and at the factor levels it’s three aspects – mindfulness, detachment and preoccupation. The results of the study may encourage the inclusion of self-compassion practice as an important psychological intervention within psychological counselling, health care, and also pastoral counselling to support women's psychological well-being in midlife.

Keywords: spirituality, religiosity, self-compassion, psychological well-being.