Psihoemocionālo risku saistība ar muguras lejasdaļas un spranda sāpēm nodarbinātiem, kuri strādā ar datoru Latvijā

Abstract

Darba nosaukums: Psihoemocionālo risku saistība ar muguras lejasdaļas un spranda sāpēm nodarbinātiem, kuri strādā ar datoru Latvijā. Mērķis: Analizēt psihoemocionālo darba vidi raksturojošos faktoru (konflikti nodarbināto starpā, laika trūkums, ātru, svarīgu lēmumu pieņemšana un virsstundu darbs) izplatību darba vidē un to saistību ar muguras un spranda sāpēm nodarbinātiem, kuri strādā ar datoru vismaz divas stundas dienā Latvijā, un sagatavot praktiskus ieteikumus darba devējiem. Aktualitāte: Pasaulē, strauji palielinoties psihoemocionālo riska faktoru izplatībai darba vidē, nodarbinātajiem biežāk ir saskare ar stresa radītām sekām, tostarp izdegšanas sindromu. Lai gan pasaulē tiek publicēti arvien vairāk pierādījumu par to, ka papildus citiem faktoriem arī psihoemocionālie faktori ietekmē balsta un kustību aparāta slimību attīstību, nepieciešami plašāki pētījumi, lai noskaidrotu šo ietekmi daudzu faktoru cēloņsakarības kontekstā. Latvijā muguras lejasdaļas un spranda sāpju izplatība un saistība ar psihoemocionāliem faktoriem darba vidē ir maz pētīta, kā arī Latvijā zinātniskajā literatūrā trūkst viennozīmīga saistība ar šiem faktoriem. Materiāls un metodes: Kā datu avots izmantots pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā, 2019–2021” nodarbināto aptauja. Datu analīzē iekļauti 1505 respondenti. Galvenās izmantotās datu analīzes metodes: biežuma sadalījums, izmantojot 2 x 2 šķērstabulas un hī kvadrāta (χ2) testus, loģistikās regresijas modeļi nesamēroto un samēroto izredžu attiecību noteikšanai. Rezultāti: Respondentiem, kuri izjuta ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanu, konfliktus nodarbināto starpā, laika trūkumu un virsstundu darbu, ir lielākas izredzes izjust muguras lejasdaļas sāpes. Psihoemocionālie faktori nesamērotām izredzēm neparāda saistību ar spranda sāpēm. Pēc samērošanas ar demogrāfiskiem faktoriem laika trūkumam un virsstundu darbam parādās nozīmīga saistība ar spranda sāpēm. Samērotām izredzēm gan muguras, gan spranda sāpes vairāk izjūt sievietes un respondenti ar lielāku darba stāžu. Secinājumi: Šī pētījuma rezultāti liecina, ka psihoemocionālie darba vides riska faktori palielina muguras lejasdaļas un spranda daļas sāpju iespējamību. Tāpēc ir svarīgi izstrādāt mērķtiecīgas psihoemocionālo risku pārvaldības programmas, kas uzlabo darba vidi, samazina arodslimības un darbnespēju. Darbā ir izstrādāti ieteikumi darba devējiem. Darba apjoms: 65 lapaspuses, 28 tabulas, 4 attēli, 127 literatūras avoti, 1 pielikums. Atslēgas vārdi: hroniskas sāpes, stress, muguras lejas daļas sāpes, spranda daļas sāpes, psihoemocionālie darba vides riska faktori.

The title of the work: Relationship of psychoemotional risks with lower back and neck pain in employees who work with computers in Latvia. The aim of the work: To analyze the prevalence of the psychoemotional workplace hazards (conflicts between employees, lack of time, quick, important decision-making and overtime work) and relationship with low back and neck pain in employees who work with a computer for at least two hours a day in Latvia and to prepare recommendations for employers. Actuality: The distribution of occupational risk factors is changing in the world however employees are more likely to experience the effects of stress, including burnout syndrome. Although more evidence is being published worldwide that in addition to other factors psychoemotional factors also affect the development of musculoskeletal disorders, more research is needed to clarify this effect in the context of multifactorial causality. The prevalence of lower back and neck pain and its relationship with psychoemotional factors in Latvia in the work environment has been little studied and there is also a lack of unambiguous relationship with these factors in Latvian scientific literature. Material and methods: As a data source employee survey of research "Work conditions and risks in Latvia, 2019–2021" was used. 1505 respondents are included in the data analysis. Frequency distribution using 2 x 2 cross-tabulation and chi-square (χ2) tests, logistic regression models for the determination of unbalanced and proportional odds ratios were used as main data analysis methods. Results: Respondents who experienced fast and important decision-making, conflicts between employees, lack of time and overtime work are more likely to experience lower back pain. Psychoemotional factors using disproportionate odds show no association with neck pain. After comparing demographic factors results show that lack of time and overtime appear to be significantly associated with neck pain. Using proportionate odds both back and neck pain are felt more by women and respondents with longer working experience. Conclusions: The results of this study indicate that psychoemotional work environment risk factors increase the chance of low back and neck pain. It is important to develop psycho-emotional risk management programs in workplaces that improve the psychoemotional work environment, reducing the number of sickness absence days work incapacity. Recommendations for employers have been developed. Volume: 65 pages, 28 tables, 4 pictures, 127 literature sources, 1 appendix. Key words: chronic pain, stress, lower back pain, neck pain, psycho-emotional risk factors of the work environment.