Autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredze: interpretatīvā fenomenoloģiskā analīze.

Abstract

Šī kvalitatīvā pētījuma mērķis bija izpētīt, kāda ir autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredze. Tika meklētas atbildes uz pētījuma jautājumiem: “Kāda ir pētījuma dalībnieku autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredze? Kāda kopumā ir pētījuma dalībnieku autoimūnu slimību pieredze? Kā ir sadzīvot ar slimību? Kāda ir slimības jēga viņu dzīvē? Kādas pārvarēšanas stratēģijas pētījuma dalībnieki izmanto? Ko pētījuma dalībnieki vēlētos mainīt savu pārvarēšanas stratēģiju izvēlē turpmāk?” Pētījuma aktualitāte saistīta tendenci visā pasaulē samazināties populācijas imunoloģiskajai reaktivitātei un pieaugošai autoimūno slimību izplatībai, kā arī Latvijā līdz šim nav veikti kvalitatīvi pētījumi par autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredzi. Pētījumam tika izvēlēts fenomenoloģisks dizains un interpretatīvā fenomenoloģiskā analīze kā datu analīzes metode. Pētījumā piedalījās trīs Latvijā dzīvojošas sievietes vecumā no 23 līdz 36 gadiem, kurām ir kāda autoimūna slimība, diagnosticēta ne mazāk kā trīs gadus. Tika veiktas daļēji strukturētas intervijas, kurās pētījuma dalībnieces izstāstīja savu unikālo pieredzes stāstu un dalījās ar savu autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredzi. Tika identificētas deviņas tēmas un 43 apakštēmas. Pētījuma rezultāti demonstrē, ka pētījuma dalībnieces pārsvarā izmanto aktīvas pārvarēšanas stratēģijas, bet arī uz emocijām orientētu pārvarēšanu un pasīvas pārvarēšanas stratēģijas. Kaut arī pētījuma dalībnieces piedzīvo slimības radītas grūtības, cerības zudumu un izmisumu, tomēr pamazām notiek pielāgošanās slimībai un vērojamas slimības uztveres izmaiņas slimības gaitā, emocionālā fona izmaiņas slimības gaitā un domāšanas fokusa maiņa. Slimība kā sevis iepazīšana un slimība kā savu resursu apzināšanās atspoguļo pētījuma dalībnieču slimības jēgu viņu dzīvē. Šī pētījuma atklājumi par katras pētījuma dalībnieces unikālo pieredzi sniedz padziļinātu ieskatu autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredzē, un var būt noderīgi gan veselības psiholoģijas un saistīto jomu profesionāļiem, gan arī pacientiem ar autoimūnām slimībām.

The aim of this qualitative study was to explore the experience of coping strategies for autoimmune diseases. Answers to the research questions were sought: “What is the experience of autoimmune disease coping strategies of the research participants?” What is the overall experience of autoimmune diseases of the research participants? What is it like to live with the disease? What is the meaning of illness in their lives? What coping strategies do research participants use? What would the research participants like to change in their choice of coping strategies in the future?” The relevance of the study is related to the worldwide trend of decreasing immunological reactivity of the population and increasing prevalence of autoimmune diseases, as well as qualitative studies on the experience of coping strategies for autoimmune diseases have not been conducted in Latvia so far. A phenomenological design and interpretative phenomenological analysis as data analysis method were chosen for this study. Three women living in Latvia, aged between 23 and 36, who have an autoimmune disease, diagnosed for at least three years, took part in the study. Semi–structured interviews were conducted in which the study participants told their unique story of experience and shared their experience of coping strategies for autoimmune diseases. Nine themes and 43 subthemes were identified. The results of the study demonstrate that the participants of the study mostly use active coping strategies, but also emotion–oriented coping and passive coping strategies. Although the research participants experience difficulties caused by the disease, loss of hope and despair, they gradually adapt to the disease and observe changes in the perception of the disease during the course of the disease, changes in the emotional background during the course of the disease, and a change in the focus of thinking. Illness as self–awareness and illness as awareness of one's resources reflect the research participants' meaning of illness in their lives. Findings from this study about the unique experiences of each study participant provide in–depth insight into the experiences of autoimmune disease coping strategies and may be useful for both professionals in health psychology and related fields, as well as patients with autoimmune diseases.