Depresijas simptomu izplatība un saistība ar sociāldemogrāfiskiem faktoriem un darba vides faktoriem vecmātēm

Abstract

Mērķis: Noteikt depresijas simptomu izplatību un saistību ar sociāldemogrāfiskiem faktoriem un darba vides faktoriem vecmātēm. Pētījums dizains: kvantitatīvs, neeskperimentāls saistību šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darbā tika veikta vecmāšu anketēšana izmantojot Google forms. Aptauja tika izplatīta elektroniskos resursos. Depresijas simptomu noteikšanai tika izmantota PHQ-9 anketa, punktu skaits ≥10 liecina par klīniski nozīmīgiem depresijas simptomiem. Sociāldemogrāfisko un darba vides faktoru novērtēšanai tika izstrādāta aptauja. Darba psihosociālo faktoru izvērtēšanai tika izmantota Kopenhāgenas psihosociālās aptaujas vidējās versijas piecas apakšskalas – kvantitatīvās prasības, darba temps, emocionālas prasības, vadības sociālais atbalsts un kolēģu sociālais atbalsts. Lai analizētu bakalaura darba pētījuma rezultātus, tika izmantota aprakstošā statistika un slēdzienstatistika – korelācijas un grupu salīdzināšanas testi. Rezultātiem tika noteikts būtiskuma līmenis (p)<0,05 un 95% ticamības intervāls. Secinājumi: Depresijas simptomi ir 40,4% vecmāšu. Jaunāks vecums ir saistīts ar augstākiem depresijas simptomu izplatības rādītajiem. Mazāks darba stāžs ir saistīts ar augstākiem depresijas simptomiem. Vecmātēm ar kopējo lielāku darba slodzi ir augstāki depresijas rādītāji. Depresijas simptomiem ir saistība ar darba psihosociāliem faktoriem - kvantitatīvām prasībām, darba tempu un emocionālam prasībām. Depresijas simptomiem nav saistības ar attiecību statusu, izglītības līmeni, darba vietu, darba vietu skaitu un psihosociāliem faktoriem – kolēģu un vadības atbalstu. Darba struktūra: Bakalaura darbs strukturēts 7 nodaļās un 26 apakšnodaļās. Kopējais bakalaura darba apjoms ir 57 lapaspuses, ieskaitot 30 tabulas un 4 attēlus. Bakalaura darbā ir 3 pielikumi. Izmantoti 68 literatūras avoti. Valoda: Latviešu valoda

Objective: To determine the prevalence of depressive symptoms and correlation with socialdemographic factors and work-related factors among midwives Study design: Non-experimental quantitative cross-sectional association study. Research methods: In the bachelor’s work, midwives were surveyed using Google forms. The questionnaire was distributed in electronic resources. The PHQ-9 questionnaire was used to measure depressive symptoms. Score of ≥10 indicates clinically significant depressive symptoms. To determine socialdemographic factors and work-related factors were used developed questionnaires. To determine psychosocial work factors were used fives subscales of The Copenhagen Psychosocial Questionnaire II medium version – quantitative demands, work pace, emotional demands, social support from management and social support from colleagues. Descriptive statistics and inferential statistics were used to analyse data of the undergraduate thesis. The significance level (p)<0,05 and 95% confidence interval were set for results. Conclusions: Depressive symptoms are present in 40,4% midwives. Younger age is associated with higher prevalence of depressive symptoms. Less work experience was associated with higher prevalence of depressive symptoms. Midwives with higher overall workload have higher rates of depression. Depressive symptoms were associated with quantitative demands, work pace and emotional demands. Depressives’ symptoms were not associated with relationship status, educational level, number of jobs or psychosocial work factors – social support from management and colleagues. Thesis structure: The bachelor’s thesis is structured in 7 chapters and 23 subsections. The total volume of the bachelor thesis is 57 pages, including 30 tables and 4 pictures. The bachelor thesis has 3 attachments. 68 literature sources were used. Language: Latvian