Pēcdzemdību depresijas iemesli un izplatība pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm

Abstract

Pētījuma mērķis: Noskaidrot pēcdzemdību depresijas iemeslus un izplatību pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm. Pētījuma aktualitāte: Pēcdzemdību psihisko traucējumu izplatība ir dažāda, pēcdzemdību skumjas, vidēji piedzīvo, 26-85%, pēcdzemdību depresiju 10-15% un pēcdzemdību psihozi 0,1-0,2% jauno māšu (Uguz, 2016). Visā pasaulē, apmēram, 13% sieviešu pēcdzemdību periodā piedzīvo depresiju, jaunattīstības valstīs pēcdzemdību depresijas līmenis ir vēl augstāks, tas sasniedz 19,8% (World Health Organization, n.d.). Sievietes, kuras piedzīvojušas pēcdzemdību skumjas, mēdz no tām ātri atgūties, aptuveni, divu nedēļu laikā pēc dzemdībām, taču pēcdzemdību depresija mēdz ilgt ilgāk un nopietni ietekmēt sieviešu spēju atgriezties normālā stāvoklī (Mughal, S., et al., 2022). Pētījuma hipotēzes: H1 - Nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības pēcdzemdību depresijas izplatībai pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm. H2 - Pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības pēcdzemdību depresijas izplatībai pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm. H3 - Nepastāv statistiski nozīmīgas asociācijas pēcdzemdību depresijas iemesliem pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm. H4 - Pastāv statistiski nozīmīgas asociācijas pēcdzemdību depresijas iemesliem pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm. Pētījuma metode, instruments: Kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums. Pētījuma instruments – aptaujas anketa. Aptaujas anketa sastāv no trīs sadaļām, pirmajā sadaļā ir jautājumi pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm, lai uzzinātu sieviešu demogrāfiskos datus un otrajā sadaļā ir jautājumi pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm, lai izpētītu pēcdzemdību depresijas iemeslus, trešajā sadaļā izmantota Pacientu veselības aptauja – 9 (Patient Health Questinarie - 9). Pētījuma dalībnieki: Sievietes pēcdzemdību periodā ar pēcdzemdību depresiju, pēc dzemdībām ≤ seši mēneši, dalībnieku skaits – 159. Pētījuma dalībnieki tika atlasīti tikai pēc viena faktora (pēc dzemdībām pagājuši ≤ seši mēneši), jo specifisku faktoru noteikšana nesniegtu iespēju pilnvērtīgi izpētīt depresijas iemeslus un izplatību. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Pēcdzemdību depresija pirmdzemdētājām ir 75,2% (n=118) un atkārtoti dzemdējušām sievietēm 24,8% (n=39). Statistiski nozīmīga atšķirība tika novērota pirmdzemdētājām, kurām ir lielāks risks piedzīvot pēcdzemdību depresiju, kuras iemesls ir legāls aborts. Pastāv statistiski nozīmīga atšķirība, kā rezultātā, atkārtoti dzemdējušām sievietēm pastāv lielāks risks piedzīvot spontānu abortu, kas var izraisīt pēcdzemdību depresiju. Visizplatītākā no depresijas smaguma pakāpēm pirmdzemdētājām bija viegla depresija – 32,2%, atkārtoti dzemdējušām sievietēm - vidēji izteikta depresija 41,0% (n=16).

Urgency: The prevalence of postpartum mental disorders are different, postpartum blues, on average, experienced 26-85%, postpartum depression 10-15% and postpartum psychosis 0,1-0,2% of new mothers (Uguz, 2016). Worldwide approximately 13% of women experience postpartum depression, in developing countries the rate of postpartum depression is even higher, reaching 19,8% (World Health Organization, n.d.). About one in seven women may develop postpartum depression. Women who experience postpartum blues tend to recover from them quickly, within about 2 weeks after giving birth, but postpartum depression tends to last longer and seriously affect women’s ability to return to normal (Mughal, S., et al., 2022). Hypothesis: H1 - There is no statistically significant differences in the prevalence of postpartum depression between primiparous and multiparous women. H2 - There are statistically significant differences in the prevalence of postpartum depression between primiparous and multiparous women. H3 – There is no statistically significant associations between causes for postpartum depression in primiparous and multiparous women. H4 - There are statistically significant associations between causes for postpartum depression in primiparous and multiparous women. Method and instrument: Quantitative non-experimental comparative cross-section study. The research instrument is a questionnaire. The questionnaire consists of three sections, in the first and secound section are questions for primiparous women and multiparous women to investigate the causes for postpartum depression. In the third section - Patient Health Questionnaire – 9 (PHQ-9). Main results and conclusion: Most of the respondents ere primiparouse women. Postpartum depression is present in 75.2% (n=118) of primiparous women and 24.8% (n=39) of multiparous women. A statistically significant difference was observed in primiparous women, these women have a higher risk of experiencing postpartum depression observed by legal abortion. Statistically significant differences in the risk of miscarriage among women who have given birth repeatedly, which may affect the diagnosis of postpartum depression. The most common degree of severity of depression in primiparous women was mild depression - 32.2% (n=38), but it varies between mild depression - 32.2%, moderate depression - 26.3% and subclinical depression - 22.9%, in multiparous women it was moderate depression - 41.0% (n=16), followed by mild depression, moderate depression, subclinical depression and severe depression.