Vecmāšu profesionālās dzīves kvalitāte un vēlme turpināt strādāt izvēlētajā profesijā

Abstract

Veselības aprūpes nozare ir viena no vadošajām sfērām sabiedrībā, kurā savu artavu sniedz arī vecmātes, kuras nodrošina gan māšu, gan jaundzimušo aprūpi visdažādākajos aspektos. pirmsdzemdību, dzemdību, pēcdzemdību. Taču, kā pasaulē, tā arī Latvijā tiek novērots vecmāšu trūkums. Pētījumi liecina, ka liels skaits vecmāšu piedzīvo kā līdzjūtības nogurumu, izdegšanu, tā arī sekundāro traumu, kas arī ietekmē vēlmi turpināt savu profesionālo darbību. Darba “Vecmāšu profesionālās dzīves kvalitāte un vēlme turpināt strādāt izvēlētajā profesijā” mērķis bija noskaidrot profesionālās dzīves kvalitāti vecmātēm atkarībā no darba stāža un vēlmi turpināt savu profesionālo darbību. Lai sasniegtu mērķi tika pielietots kvantitatīva, neeksperimentāla, šķērsgriezuma salīdzinošs pētījuma dizains, izmantojot instrumentu “Profesionālās dzīves kvalitātes skala”(Professional Quality of Life Scale (PROQOL), Stamm, B. H., 2010; adaptāciju latviešu valodā veicis Circenis, K., 2013). Dalībnieki atlasīti izmantojot varbūtīgu izlasi: katrai Latvijas Republikas teritorijā nodarbinātai vecmātei tika dota iespēja iekļūt pētījuma izlasē. Izlase savlaicīgi tika iedalīta stratās- vecmātes ar darba stāžu ≤5 gadiem, no 6 līdz 10 gadiem un ≥11 gadiem. Anketējot respondentus tika iegūti dati, kuri vēlāk apstrādāti un analizēti. Rezultātā pētījuma galīgo izlasi veidoja 71 respondents. Pētījuma dalībnieku vecums bija robežās no 22 līdz 70 gadiem. Respondentu vidējais darba stāžs profesijā 13,63 gadi. Grupā ar darba stāžu ≤5 gadiem vidējais vecums sasniedza 28,54 gadus, no 6 līdz 10 gadiem 34,78 , bet grupā ≥11 gadiem 51,08. Pētījumā tika noskaidrots, ka Latvijas Republikas nodarbināto vecmāšu Profesionālās dzīves kvalitātes skalā konstatēti augstāki vidējie rādītāji Līdzjūtības gandarījuma apakšskalā, kam seko Izdegšanas apakšskala un ar viszemākajiem rādītājiem- Sekundārā traumatiskā stresa apakšskala. Augstākie vidējie Līdzjūtības gandarījuma apakšskalas rādītāji un zemākie vidējie Sekundārā traumatiskā stresa apakšskalas rādītāji atšķiras teju uz pusi, izceļot kontrastu starp šiem aspektiem. Vecmātēm ir izteikta vēlme turpināt savu profesionālo darbību un to darīt pēc iespējas ilgāk. Kā svarīgākie motivējošie faktori vēlmei turpināt strādāt izvēlētajā profesijā atzīti- jēgpilns un izaicinošs darbs, un atbalstoši kolēģi, taču svarīgākie demotivējošie- darbā izraisītais stress un zemais atalgojums. Vecmāšu izlasē pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp Profesionālās dzīves kvalitātes skalas apakšskalām, kā statistiski nozīmīgas sakarības starp Profesionālās dzīves kvalitātes skalas apakšskalām un vēlmi turpināt strādāt izvēlētajā profesijā. Pētījumā apstiprinās autora izvirzītā nulles hipotēze (H0) - vecmāšu vēlme turpināt strādāt izvēlētajā profesijā un Profesionālās dzīves kvalitāte statistiski nozīmīgi neatšķiras starp darba stāža grupām. Darba apjomu veido 47 lappuses, 5 attēli, 9 tabulas, 1 pielikums un 73 literatūras avoti.

The healthcare sector is a crucial part of society, with midwives playing a significant role in ensuring maternal and newborn care in various aspects. However, similar to global trends, there is also a shortage of midwives in Latvia. Research indicates that many midwives experience compassion fatigue, burnout, and secondary trauma, which diminishes their desire to continue their professional activities. The aim of work "Professional Quality of Life among Midwives and the desire to continue working in the chosen profession" was to examine the professional quality of life among midwives based on their years of experience and their desire to continue working in the profession. To achieve objective, a quantitative, non-experimental, cross-sectional comparative research design was employed, using the "Professional Quality of Life Scale (PROQOL), Stamm, B.H., 2010; adapted into Latvian by Circenis, K.,2013". Participants were selected through a probability sampling method, and every midwife employed in the Republic of Latvia was invited to participate. The sample was stratified by years of experience: midwives with ≤5 years, 6 to 10 years, and ≥11 years of experience. By surveying the respondents, data was obtained, which was later processed and analyzed. The final sample comprised 71 respondents, aged 22 to 70 years. The average length of respondent’s years of experience was 13.63. In the ≤5 years group, the average age was 28.54 years; in the 6 to 10 years group, it was 34.78 years; and in the ≥11 years group, it was 51.08 years. In the study, it was revealed that the Professional Quality of Life scale of midwives employed in the Republic of Latvia, higher average scores were found in the Compassion Satisfaction subscale, followed by the Burnout subscale and with the lowest scores - the Secondary Traumatic Stress subscale. The highest mean scores on the Compassion Satisfaction subscale and lowest mean scores on the Secondary Traumatic Stress subscale differ by almost half, highlighting the contrast between these two aspects. Midwives expressed a strong desire to continue their professional activities and to do it for as long as possible. Key motivating factors included meaningful and challenging work and supportive colleagues, while major demotivating factors were work-related stress and low pay. In the sample of midwives, there are statistically significant relationships between the subscales of the Professional Quality of Life scale, as well there are statistically significant relationships between subscales of the Professional Quality of Life scale and the desire to continue working in the chosen profession. The study will confirm the author's null hypothesis (H0)- the desire of midwives to continue working in their chosen profession and the professional quality of life do not differ statistically significantly between groups based on years of experience. The study includes 47 pages, 5 images, 9 tables, 1 appendix, 73 literature sources.