Holokausta komemorācijas rāmējums Latvijas presē – Neatkarīgā, Latvijas Avīze un Diena: ebreju kopienas vai Latvijas kopējā traģēdija. 1990-2019

Abstract

Bakalaura darbā “Holokausta komemorācijas rāmējums presē – “Latvijas Avīze”, “Neatkarīgā Rīta Avīze” un “Diena”: Latvijas ebreju kopienas vai Latvijas kopējā traģēdija. 1900. – 2019.” tiek analizēti žurnālistu lietotie rāmji, runājot par Latvijas ebreju kopienu un vardarbības akta veicējiem. Darba struktūru veido ievads, teorijas daļa ar četrām nodaļām un divām apakšnodaļām, pētījuma daļa ar trīs apakšnodaļām, diskusija, nobeigums un bakalaura darba apraksts RSU Studentu medijam “Skaļāk”. Teorijas daļas pirmajā nodaļā tiek aprakstīta rāmējuma teorijas attīstība, īpašu uzmanību veltot Ērvinga Gofmana (Erving Goffman) atziņām. Otrajā nodaļā tiek dots ieskats kolektīvās atmiņas konceptā un veidos kā žurnālisti apzināti vai neapzināti piedalās tās veidošanā. Trešajā nodaļā aprakstīta Holokausta komemorācijas prakses vēsture Latvijā. Nodaļu veido divas apakšnodaļas – Holokausta komemorācija Latvijas PSR un Holokausta komemorācijas atjaunotajā Latvijas Republikā. Ceturtajā nodaļā izklāstītas pētniecības gaitā izmantotās metodes un avotu izlases un atlases kārtība. Pētījuma daļas pirmajā nodaļā pēc autores izstrādātajiem kritērijiem analizēti raksti, kas publicēti pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (1990. – 2004.). Otrajā nodaļā analizēti raksti, kas publicēti 2004. – 2019. gadā. Trešā nodaļa veltīta abu pētniecības periodu salīdzināšanai un konstatēto atšķirību analīzei. Pētījuma gaitā apstiprinājās autores pieņēmums, ka kopš Latvijas iestāšanās ES ir mainījies veids kā žurnālisti atspoguļo Holokausta komemorāciju. Rakstos, kur galvenais informācijas avots ir žurnālists, kopš 2004. gada pieaug rakstu skaits, kur nav identificējams rāmējums, savukārt iepriekš dominēja distancējošais rāmējums. Kardinālas izmaiņas ir rakstos, kur galvenais informācijas avots ir amatpersona – pirms iestāšanās Eiropas Savienībā izteikti dominēja distancējošie rāmējumi, savukārt kopš 2004. gada ir identificēts tikai viens raksts ar distancējošu rāmējumu. Iestāšanās ES arī mainījusi veidu kā tiek runāts par vardarbības akta veicējiem, pieaug rakstu skaits, kur netiek uzsvērta tikai nacistiskās Vācijas vai latviešu kolobrantu vaina, bet tiek raksturota abu līdzdarbība, radot labāku izpratni par komplekso Latvijas vēsturi.

Veicot identificēto rāmējumu analīzi, tika izstrādāta priekšlikumu sistēma, kā semantiski veidot iekļaujošu naratīvu, uzsverot ebreju piederību kopējai Latvijas sabiedrībai, nevis radot atsevišķas grupas iespaidu, kas izolēti dzīvo valsts teritorijā.

Thesis "Framing in Latvia's media's coverage of Holocausts commemoration: Tragedy of Jewish society or Latvia as a whole. 1990 - 2019" analyses how journalists frame Latvia's Jewish society and perpetrators or act of violence. The paper consists of introduction, theoretical part with four chapters and two subsections, research part with three subsections, discussion, conclusion and summary of thesis for RSU Student's media "Skaļāk". The first chapter of the theoretical part gives a summary of the evolution of framing theory, especially emphasizing works by Erving Goffman. The second chapter gives insight into the concept of collective memory and how journalists, knowingly or not, take part in its forming. The third chapter looks into the history of Holocaust's co The first chapter of the theoretical part gives a summary of the evolution of framing theory, especially emphasizing works by Erving Goffman. The second chapter gives insight into the concept of collective memory and how journalists, knowingly or not, take part in its forming. The third chapter looks into the history of the Holocaust's commemoration traditions in Latvia, which is divided into two subsections - commemorational events in Latvian SSR and in the restored Republic of Latvia. Forth chapter is explaining used research methods and processes of the selection of used sources. In the first chapter of the research part author analyses frames in articles published before Latvia's joining the European Union (1990 - 2004). In the second chapter are analyzed articles published 2004 - 2019. The third chapter gives a comparison of both research periods and analysis of differences. The author's assumption that joining the EU has changed the way how journalists cover the Holocaust's commemoration has confirmed. Since 2004 in articles where the main source of information in a journalist is an increasing number of articles without any frame, while before there was a dominance of excluding frames. There is a substantial change in rhetoric when the main source of information is a politician - before 2004 there was a dominating presence of excluding frames, but after 2004 author identified only one article with excluding subtext. Since joining the EU more articles don't oversimplify the perpetrators of an act of violence, they give a short introduction in complicated relationships between nazi administrations and Latvian collaborationists.