Skatījumu salīdzināšana par neatkarības veicināšanu, izmantojot pielāgotās fiziskās aktivitātes – Funkcionālo speciālistu uzskati

Abstract

Pētījuma nosaukums: Skatījumu salīdzināšana par neatkarības veicināšanu, izmantojot pielāgotas fiziskās aktivitātes Aktualitāte: Pielāgotās fiziskās aktivitātes (PFA) ir praktisko un teorētisko zināšanu kopums, kas ietver cilvēkus ar funkcionēšanas traucējumiem, aktivitātes un līdzdalības ierobežojumiem fiziskajās aktivitātēs. Tās papildus arī iedrošina atšķirību pieņemšanu, pieturēšanos aktīvam dzīvesveidam, iesaisti sportā. Funkcionālo speciālistu iesaiste ir nozīmīga un nepieciešama, taču informācijas par speciālistu pieredzi ar PFA izmantošanu neatkarības veicināšanai nav. Mērķis: Veikt salīdzinājumu starp Latvijā praktizējošo funkcionālo speciālistu, kas strādā PFA jomā, perspektīvām par neatkarības stiprināšanu izmantojot PFA, izmantojot uz praksi un teoriju balstītu modeli pielāgotajām fiziskajām aktivitātēm «SEMA» (Systematic Ecological Model for Adapting Physical Activities) (Yeshayahu Hutzler, 2007). Pētījuma metodes: Pētījuma ietvaros tika veikta literatūras analīze un realizēta fokusgrupas diskusija ar Latvijā praktizējošiem funkcionāliem speciālistiem, kam ir pieredze strādājot ar pacientiem izmantojot PFA. Fokusgrupas diskusijas laikā tika veikts audioieraksts un tika veikta ieraksta transkripcija. Tika veikta fenomenoloģiskā analīze. Rezultāti: Fokusgrupas diskusijas laikā parādījās dažādas tēmas, kas arī bija satopamas literatūrā – vides, aktivitātes pielāgošana pacienta individuālajām vajadzībām un spējām, aktivitāšu, kas ir saistītas ar ikdienas dzīvi izmantošana terapijas laikā, mērķu maiņa saistībā ar pacienta vēlmēm sasniegt vairāk un būt neatkarīgākam, individualizētās pieejas nozīmīgums. Viena no lielākajām problēmām, kas tika apspriesta bija problēma ar radinieku un aprūpēju iesaisti terapijas procesa laikā. Secinājumi: Pētījuma dalībnieku pieredze un uzskati par PFA izmantošana neatkarības veicināšanai ir dažādi, taču ir iespējams iezīmēt līdzīgas tēzes, kuras izteica funkcionālie speciālisti. Pētījuma dalībnieku praksē tiek izmantots SEMA modelis, taču lielākoties tas notiek pašiem speciālistiem to neapzinoties. Lielākā problēma, ko ir saskatījuši funkcionālie speciālisti saistībā ar neatkarības veicināšanu izmantojot PFA ir pacientu radinieku un aprūpētāju iesaiste terapijas procesa laikā. Ergoterapeitu un fizioterapeitu lomu attīstība PFA izmantošanā liecina par nepieciešamību turpināt pētījumus, kas pēta, kā šīs profesijas var labāk sadarboties un integrēt savas zināšanas, lai uzlabotu PFA rezultātus.

Title: Comparing Perspectives on Promoting Independence through Adapted Physical Activities Background: Adapted Physical Activities (APA) comprise a blend of practical and theoretical knowledge that includes individuals with functional limitations, restrictions in activities, and participation in physical activities. Additionally, APA encourages acceptance of differences, adherence to an active lifestyle, and involvement in sports. The involvement of functional specialists is significant and necessary, yet information about their experiences with APA in promoting independence is lacking. Objective: The objective of this research is to compare the perspectives of functional specialists practicing in Latvia, who work in the field of APA, on strengthening independence through APA. This is done using the SEMA (Systematic Ecological Model for Adapting Physical Activities) model, developed by Yeshayahu Hutzler in 2007, which is based on practice and theory. Methods: The study included a literature review and a focus group discussion with functional specialists in Latvia who have experience working with patients using APA. An audio recording was made during the focus group discussion, and the recording was transcribed. Phenomenological analysis was conducted on the data collected. Results: During the focus group discussion, various themes emerged, which were also found in the literature. These included adapting the environment and activities to the patient’s individual needs and abilities, using daily life-related activities in therapy, changing goals based on the patient’s desire to achieve more and be more independent, and the importance of an individualized approach. One of the biggest issues discussed was the involvement of relatives and caregivers in the therapy process. Conclusion: The experience and views of study participants on the use of APA in promoting independence are varied, yet similar themes expressed by functional specialists can be identified. In practice, the SEMA model is used by the participants, although often unconsciously. The biggest issue identified by the specialists concerning promoting independence through APA is the involvement of patients’ relatives and caregivers in the therapy process. The evolving roles of occupational therapists and physiotherapists in using APA indicate the need for continued research to explore how these professions can better collaborate and integrate their knowledge to improve APA outcomes.