Ārējās krūts protēzes iegūšana un lietošana – personu pēc mastektomijas ar ārējo krūts protēzi pieredze Latvijā

Abstract

Nosaukums: Ārējās krūts protēzes iegūšana un lietošana – personu pēc mastektomijas ar ārējo krūts protēzi pieredze Latvijā. Aktualitāte: 2022. gadā no ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm visbiežāk tika konstatēts krūts ļaundabīgs audzējs. Vairumā gadījumu krūts vēža ārstēšanā tiek veikta ķirurģiska iejaukšanās. Viens no iespējamiem operācijas veidiem ir mastektomija. Vienas vai abu krūšu zaudēšana pēc mastektomijas var negatīvi ietekmēt personas dzīves kvalitāti, ietverot vairākus aspektus, tai skaitā ķermeņa paštēlu. Ārējā krūts protēze ir alternatīva izvēle, kas spēj ietekmēt dažādus aspektus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Tā kā pacientēm pēc krūts vēža ārstēšanas ir nepieciešams zināt, kur iegūt un kā lietot ārējo krūts protēzi, funkcionālajiem speciālistiem, jo īpaši ergoterapeitiem, ir svarīgi paplašināt zināšanas arī par šāda veida tehnisko palīglīdzekli. Pētījuma mērķis: noskaidrot, kāda ir personu pēc mastektomijas ar ārējo krūts protēzi pieredze protēzes iegūšanā un lietošanā Latvijas kontekstā. Pētījuma jautājums: kāda ir personu pēc mastektomijas ar ārējo krūts protēzi tehniskā palīglīdzekļa (ārējās krūts protēzes) iegūšanas un lietošanas pieredze Latvijā? Pētījuma dizains: kvalitatīvs pētījuma dizains, fenomenoloģiskā analīze. Pētījuma metodes: datu iegūšanai izmantota daļēji strukturēta individuālā intervija. Kopumā pētījumā piedalījās deviņas dalībnieces, kas atbilst iekļaušanas kritērijiem un ir uzrunātas no onkoloģislo pacientu atbalsta sniegšanas biedrībām. Iegūto datu transkribēšana un kodēšana veikta pēc deduktīvās satura analīzes metodes (Elo, Kyngäs, 2008). Rezultāti: sievietes izvēlas lietot ārējo krūts protēzi, jo nevēlas veikt papildus operācijas un piedzīvot tai izrietošās sekas, sasniegtā vecuma dēļ, nav sniegta informācija par krūts rekonstrukcijas iespējām, lai apsvērtu šo variantu, vai paštēla nepieņemšanas dēļ. Lielākoties dalībnieces protēzi ir saņēmušas par valsts budžeta līdzekļiem, taču lielākā daļa dalībnieču nav ar to apmierinātas, līdz ar to izmanto no atbalsta biedrībām iegūtās ziedotās protēzes vai par personīgajiem līdzekļiem iegādātās. Informācija par krūts protēzes saņemšanu ir iegūta no dažādiem informācijas avotiem. Ir sievietes, kas ir pieņēmušas protēzi un spējušas pielāgoties sev svarīgām aktivitātēm, taču ir arī daļa, kas ir atteikušās veikt konkrētas aktivitātes. Analizējot deviņas intervijas, tika identificētas piecas pamatkategorijas: “izvēle par labu protēzei”; “protēzes iegūšana”; “protēzes lietošanas pieredze”; “protēzes lietošanas izaicinājumi”; “protēzes kopšana”. Secinājumi: pētījums sniedz ieskatu vairāku sieviešu pieredzē ārējās krūts protēzes iegūšanā un lietošanā. Pacientēm ar krūts vēzi jābūt pieejamai informācijai gan par protēzes iegūšanas iespējām, gan par lietošanu kopumā, esot jau ārstniecības iestādes vidē, tādā veidā sagatavojot turpmākajām pārmaiņām, ar ko paciente varētu saskarties ikdienā. Atslēgas vārdi: ārējā krūts protēze, mastektomija, pieredze.

Title: Acquisition and use of external breast prosthesis - experience of persons with external breast prosthesis after mastectomy in Latvia. Background: Breast malignancy was the most common malignancy diagnosed in women in 2022. In most cases, breast cancer is treated with surgery, depending on the local and regional spread of the tumor. One of the possible types of surgery is mastectomy. The loss of one or both breasts after mastectomy can have a negative impact on women's quality of life, involving several aspects including body image. External breast prosthesis is an alternative that can influence various aspects, thus improving quality of life. As patients after breast cancer treatment need to know where to obtain and how to use an external breast prosthesis, it is important for occupational therapists, to increase their knowledge of this type of technical aid. Aim of the study: to find out about the experience of post-mastectomy individuals with external breast prosthesis in obtaining and using prosthesis in Latvian context. Research question: what is the experience after mastectomy of obtaining and using a technical aid (external breast prosthesis) in Latvia? Study design: qualitative research design, phenomenological analysis. Methods: semi-structured individual interview. In total, nine women who meet the inclusion criteria were interviewed and approached from oncology patients support associations. Transcribing and encoding of the resulting data has been performed using the deductive content analysis method (Elo & Kyngäs, 2008). Results: women choose to use external breast prosthesis because they do not want to undergo additional surgery and experience the consequences of it, due to the age attained, no information about the possibilities for breast reconstruction, or they do not accept self-image. Most of the participants have received state budget resources for prostheses, but most of the participants are not satisfied with them, thus using prostheses obtained from support societies or purchased from personal funds. Information regarding the receipt of breast prosthesis has been obtained from various sources of information. There are women who have adopted prosthesis and been able to adapt to activities that are important to themselves, but there are women that have refused to carry out specific activities. Analysing interviews identified five main categories:“choice in favour of prosthesis”;“prosthetic acquisition”;“prosthetic experience”;“challenges in prosthetic use”;“prosthetic care”. Conclusions: the study provides insights into the experiences of several women in obtaining and using external breast prosthesis. Patients with breast cancer should have access to information on both the possibilities for obtaining prosthesis and the overall use, already in the environment of the treatment institution, thus preparing for future changes that the patient may face daily. Keywords: external breast prosthesis, mastectomy, experience.