Zināšanas par karpālā kanāla sindroma simptomātiku, attīstības riska faktoriem un preventīviem pasākumiem biroja darbinieku vidū Latvijā

Abstract

ANOTĀCIJA Darba nosaukums: Zināšanas par karpālā kanāla sindroma simptomātiku, attīstības riska faktoriem un preventīviem pasākumiem biroja darbinieku vidū Latvijā Darba mērķis: Izpētīt zināšanas par karpālā kanāla sindroma simptomātiku, attīstības riska faktoriem, preventīviem pasākumiem, darba ergonomikas nozīmi biroja darbinieku vidū Latvijā, un apkopot galvenos riska faktorus. Pētījuma dizains: kvantitatīvs, šķērsgriezuma pētījums. Pielietotās metodes: Pētījuma dalībnieki bija 112 biroja darbinieki, tostarp 18 vīrieši un 94 sievietes, kuri veic pilnās slodzes darbu, un darbu ar datoru vismaz divas stundas dienā, ar vismaz gadu ilgu darba stāžu, un veic obligātas veselības pārbaudes reizi trijos gados. Dalībnieki ir nodarbināti Latvijā (Rīgā - 87, Vidzemē - 14, Kuzremē - 4, Zemgalē - 2, Latgalē - 4) vienā no četrām nozarēm pēc NACE klasifikācijas (valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana – 83, finanšu un apdrošināšanas darbības – 21, informācijas un komunikācijas pakalpojumi – 5, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības - 3). Pētījuma dalībnieku vidū liels īpatsvars (108) veic arī attālinātu darbu. Datu ievākšanai tika izmantota pētījuma autores sagatavotā aptaujas anketa (Stoļerova, 2024), un specifiski zināšanu par KKS novērtēšanai – anketas sadaļa “Zināšanu par karpālā kanāla sindromu pārbaude” (Stoļerova, 2024). Iegūtie dati tika apstrādāti un analizēti, izmantojot MS Excel un IBM SPSS datorprogrammas. Rezultāti: No 112 dalībniekiem tikai 42,9% ir pietiekamas zināšanas par karpālā kanāla sindromu (8 vai vairāk punktu skaits anketā), 26,8% zināšanas ir nepietiekamas (mazāk par 8 punktiem anketā), un ievērojama daļa - 30,4% nekad iepriekš nav dzirdējuši par KKS. Secinājumi: Vairumam darbinieku (57,2%) zināšanas par KKS ir nepietiekamas vai iztrūkst. Pēc vidēji iegūtā punktu skaita par katru no anketas sadaļām, visvairāk atbilstošas zināšanas ir par KKS simptomiem un sekām, mazāk – par preventīviem pasākumiem un ārstēšanu, un vismazāk – par riska faktoriem. Nepieciešama izglītojošo pasākumu organizēšana, lai paplašinātu biroja darbinieku zināšanas par KKS izpausmi un ergonomiskās vides riska faktoriem, lai veicinātu KKS un citu arodslimību prevenciju un agrīnu atpazīšanu. Atslēgvārdi: ergonomika, karpālā kanāla sindroms, darba drošība, ergoterapija.

ABSTRACT Title of the study: Awareness of Carpal Tunnel Syndrome symptoms, risk factors and preventive strategies among office workers in Latvia Objective: To determine the level of awareness of carpal tunnel syndrome symptoms, risk factors and preventive strategies, the importance of work ergonomics among office workers in Latvia, and to summarize the main risk factors. Study design: quantitative study. Methods: The study was carried out among 112 office workers in Latvia, including 18 men and 94 women, with a minimum of one year of work experience, who perform full-time work and work with a computer for at least two hours a day, and attend compulsory health examinations every three years. Participants are employed in Latvia (in Riga - 87, in Vidzeme - 14 , in Kuzreme - 4, in Zemgale - 2, in Latgale - 4) in one of the four sections according to NACE classification (public administration and defence; compulsory social security – 83, financial and insurance activities – 21, information and communication – 5, administrative and support service activities – 3). There was a large amount of participants (108) who worked from home. The questionnaire prepared by the author of the study (Stoļerova, 2024) was used for data collection, and specifically for the evaluation of knowledge about CTS, the section of the questionnaire “Testing knowledge about carpal tunnel syndrome” (Stoļerova, 2024). The obtained data were processed and analyzed using MS Excel and IBM SPSS programs. Results: Among 112 participants, only 42,9% have adequate knowledge of carpal tunnel syndrome (8 or more points on the questionnaire), 26,8% have inadequate knowledge (less than 8 points on the questionnaire), and a significant part – 30,4% have never heard of CTS. Conclusions: Most employees (57,2%) have inadequate or missing knowledge of CTS. According to the average number of points obtained for each section of the questionnaire, the most relevant knowledge is about the symptoms and consequences of CTS, less relevant knowledge - about preventive strategies and treatment, and the least - about risk factors. It is necessary to organize educational training for office workers in order to expand the knowledge about the symptoms and the occupational risk factors of CTS to promote the prevention and early recognition of CTS and other occupation-related diseases. Key words: ergonomics, carpal tunnel syndrome, occupational health, occupational therapy.